Mūsdienu apstākļos vēl vairāk pieaug ģimenes loma, jo tā ir svarīgākā cilvēces sabiedrības sastāvdaļa. Tieši ģimenē cilvēks saņem savas būtības pamatus: tikumiskas, rakstura iezīmes, pasaules uzskati. Tāpēc no ģimenes tikumiskas veselības arī ir atkarīga sabiedrības veselība kopumā. Bet ģimene nav nemainīga struktūra, tā mainās un attīstās, veidojās jaunas tradīcijas un pieņēmumi. Protams, tas ietekmē gan ģimenes struktūru, gan ģimenes funkcijas, gan cilvēku dzīves veidu.
Ģimene ir civilizācijas rezultāts un rādītājs. Tas ir galvenais sociālas un ekonomiskas sabiedrības attīstības avots. Ģimene rada svarīgāko sabiedrisko vērtību – cilvēku.
Konflikti cilvēku starpā ir notikuši visas cilvēces vēstures garumā. Ja tā padomā, cik daudz ļauna ir nācis no tiem, ne jau tāpēc, ka konflikts pats par sevi būtu kas slikts, bet gan tāpēc, ka tajā iesaistītās personas nav spējušas civilizētā ceļā to atrisināt. Vienmēr kāds ir gribējis to, kas pieder citam, kāds ir vēlējies citiem uzspiest savu viedokli, uzskatus par dzīvi vai vēl kaut ko.
„Tomēr konflikti palīdz mums attīstīties- palīdz kaut ko mainīt sevī un arī apkārtējos, tie sniedz mums dzīves pieredzi, un, ja mēs esam gudri, mēs no tiem mācamies” (A. Karpova).
Cilvēki ir ļoti atšķirīgi- katrs ar savu pieredzi, domām, uzskatiem, katrs ar saviem mērķiem, vajadzībām, vērtībām un dzīvesveidu. Tieši šīs atšķirības starp cilvēkiem ir tās, kas izsauc konfliktus.
Laulāto dzīve ir sarežģītāka nekā var likties no sākumā. Vairākums cilvēku redz “labāko”, vieglāko un skaistāko laulības daļu un melo sev, domājot, ka redz to pilnībā. Daži var noprast, ka laulība ir nedaudz sarežģītāka nekā liekas, bet nezin kas tad ir šī “sliktāka” daļa. Nezinot visus laulības smalkumus, var izdarīt daudz kļūdas. Dzīves māksla laulībā – ir viena no vissarežģītākajam mākslām. Mēs par to nezinām ļoti daudz un pat iedomāties nevaram, cik daudz mēs nezinām. Vairākums no mums šai mākslai mācās patstāvīgi un tas nozīme- maz ko zina.…