Pašreiz Latvijā ir tāda situācija, ka daudzi nemaz nezin, ka laukos varētu atpūsties, bet ir cilvēki, kuri to zina un izmanto, jo tā ir vienreizēja iespēja atpūsties sakoptā lauku vidē bez pilsētas piesārņojuma, arī pats lauku tūrisms sāk nostabilizēties un kļūst kvalitatīvāks, jo ar katru gadu pienāk arvien mazāk jaunu lauku tūrisma uzņēmēju.
Šobrīd lauku tūrisms tiek uzskatīts par vienu no lauku attīstības prioritātēm. Daudzi zemnieki paralēli kādai tradicionālajai nozarei ļoti veiksmīgi nodarbojas arī ar lauku tūrismu. Patiesībā vasaras ir tas laiks, kad liela daļa zemnieku vēl negūst nekādus reālus ienākumus, jo raža vēl tikai veidojas. Turpretī lauku tūrisms faktiski visu vasaru ļauj pelnīt. Un tā ir arī vienreizēja iespēja, kā, no Latvijas pilsētām izvilkt kādu naudas zīmi.
Dažāda ir cilvēku motivācija, uzsākot nodarboties ar lauku tūrisma attīstīšanu savā saimniecībā.
Vieniem tā ir vēlēšanās mazliet nopelnīt, ieguldot šķietami nelielus līdzekļus - izbrīvējot daļu no savas ģimenes apdzīvotās mājas, izmitināt viesus, kurus pievilinājis ezera vai jūras tuvums.
Otriem, savukārt, tā ir iespēja kontaktēties ar dažādu profesiju cilvēkiem, kurus lauku vidē, kur māja no mājas bieži vien atrodas kilometriem tālu, tik bieži nesastapt.
Trešie meklē risinājumu, kā izmantot atgūtos lauku īpašumus, un vienu no iespējām bieži redz lauku tūrismā, jo daba un ainava tam piemērota - neskarta un gluži mežonīga.
Taču tikai retais apjauš, ka tūrisma bizness ir tāds pats uzņēmējdarbības veids kā visi pārējie, kas prasa:
rūpīgu tirgus izpēti,
sava tūrisma piedāvājuma izstrādi,
cenas noteikšanu, lai tā apmierinātu gan pircēju, gan pārdevēju
veiksmīgi izstrādātu mārketinga politiku.
Tāpēc šajā kursa darbā esmu sniedzis nelielu pārskatu par situāciju lauku tūrisma tirgū Latvijā, kā arī par dažiem priekšnoteikumiem, lai veiksmīgi uzsāktu tūrisma biznesu laukos.
1. Lauku tūrisma attīstība
Attīstības vēsture
Līdz ar krasajām pārmaiņām valsts tautsaimniecībā 1991./1992. gadā daudzi iedzīvotāji meklē savu vietu ekonomiskajā vidē, maina nodarbošanos un uzsāk arī tūrisma biznesu.
1993. gadā tiek dibināta asociācija „Lauku ceļotājs” un sākas mērķtiecīga, koordinēta lauku tūrisma attīstība. Lauku tūrismu par savu nodarbošanos izvēlas tie lauku saimnieki, kuri vēlas gūt ienākumus papildu tradicionālajai lauksaimniecībai un tie, kuri pārcēlušies uz laukiem no pilsētas, atgūstot īpašumus. Tūristiem parasti tiek piedāvātas istabas saimnieku mājā.
Sakot ar 1994. gadu, lauku tūrisms pamazām kļūst populārs kā atpūtas veids. Turpmākajos gados strauji pieaug gan atpūtas vietu skaits, gan klientu skaits. Vairākus gadus tūristu skaita pieaugums ir pat 100% gadā. [9]
Mērķtiecīgs lauku tūrisma popularizēšanas darbs, palielina pieprasījumu gan pēc kvantitātes, gan kvalitātes, līdz ar to lauku tūrisma uzņēmēji sāk ieguldīt līdzekļus lauku tūrismā un piedāvāt tūristiem istabas ar atsevišķām labierīcībām, būvē brīvdienu mājas, kurās klienti dzīvo atsevišķi no saimniekiem. Pieaugot konkurencei un pieprasījumam, saimnieki veido papildu piedāvājumu - pirtis, izjādes, makšķerēšanu utt. 90. gadu vidū iezīmējas tendence, ka nerentablas lauku saimniecības sāk pārorientēties no tradicionālās lauksaimniecības uz lauku tūrismu vai citiem alternatīvās uzņēmējdarbības veidiem. [9]
Raksturīgākās piedāvājuma attīstības iezīmes:
nakšņošanas iespēju daudzveidība („Gulta un brokastis”, viesu mājas, brīvdienu mājas, lauku viesnīcas u.c.);
naktsmītņu kvalitātes pieaugums;
papildu piedāvājuma specializācija (semināru iespējas laukos, aktīva atpūta - slēpošana, izjādes utt.);
savas vai apkārtējo saimniecību lauksaimniecības produkcijas izmantošana tūristu ēdināšanai;
lauksaimnieciskās vides izmantošana tūristu piesaistei, piedāvājot darbojošos zemnieku saimniecību apskati;
lauku tūrisma uzņēmēji pievērš uzmanību vides un ilgtspējīgas attīstības aspektiem sava saimnieciskajā darbībā;
internets kā nozīmīgs klientu piesaistes veids un e-pasts - svarīgs saziņas līdzeklis klientu pasūtījumiem.…
