Lauksaimniecība ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas ražošanas procesā izmanto vienu no retajiem Latvijas dabas resursiem – zemi, kas apvienojumā ar darbaspēku, kapitālu un vadītspēju spēj dot jūtamu ieguldījumu valstī ražotajā iekšzemes kopproduktā.
Zeme ir lauksaimnieciskās ražošanas pamatresurss, tā var būt īpašumā vai pastāvīgā lietošanā, nomāta vai iznomāta citiem; zemi var izmantot dažādi, audzēt dažādas kultūras un gūt atšķirīgus ienākumus no vienādām zemes platībām.
Lauksaimniecībā zemi kā ražošanas līdzekli izmanto 3 veidos:
1)kā teritoriju, kur izvieto ražošanas ēkas un no kuras iegūst augkopības produkciju;
2)kā darba priekšmetu- apstrādājot , sagatavojot to kūltūraugu audzēšanai;
3)kā darba līdzekli- jo zeme nodrošina augiem barības vielas, ūdens, gaisa režīmu.
Zemei kā galvenā ražošanas resursam lauksaimniecībā, piemīt specifiskas īpatnības :
zeme ir dabas veidojums;
zemes platība ir ierobežota un ir neaizstājams ražošanas līdzeklis lauksaimniecībā;
zeme, pareizi to izmantojot, nekad nenolietojas;
zemes izmantošana saistīta ar vietas pastāvīgumu;
zemei piemīt augsnes auglība, kas dažādiem nogabaliem ir atšķirīga. 1
Lauksaimniecības zemes tirgus, kā nekustamā īpašuma tirgus un zemes tirgus sastāvdaļa ir valsts ekonomiskās attīstības pazīme, jo tas attīsta ar lauksaimniecību saistītās un ar mājokļu atjaunošanu un celtniecību saistītās tautsaimniecības nozares. Turklāt lauksaimniecības zemes tirgū ir vērojama ļoti cieša zemes cenas un zemes tirgus aktivitātes saistība ar augsnes auglību un ar nekustamā īpašuma atrašanās vietu attiecībā pret valsts galvaspilsētu.…
