Valsts ģeogrāfiskie, klimatiskie un augsnes apstākļi ļauj sekmīgi nodarboties ar intensīvu lauksaimniecību. Tomēr daudzās zemnieku saimniecībās zemes izmantošana ir ekstensīva, un lielā daļā saimniecību ir pat aizlaistas platības. Tāpēc jāmeklē tādas saimniekošanas formas un ražošanas attiecības, kas rada iespēju intensīvi izmantot zemes platības, uzlabot augsnes auglību un iegūt vairāk produkcijas no katra hektāra. Katram zemniekam savas saimniecības lielums jāparedz ar tādu aprēķinu, lai tā konkrētajos apstākļos dotu vislielāko atdevi. Par saimniecības lielumu jāizšķiras tās veidošanas sākumā, jo vēlāk var nebūt iespēju saimniecību paplašināt, sevišķi tad, ja arī blakusplatībās tiek veidotas zemnieku saimniecības.
Lai pēc iespējas labāk izmantotu zemes resursus un lauksaimniecības rezultātā iegūtu pēc iespējas lielāku peļņu, jāizvērtē dažādi lauksaimniecību ietekmējošie faktori:
1.ģeogrāfiskais faktors
1.1.klimats (valdošie vēji, nokrišņu biežums un daudzums, temperatūra)
1.2. reljefs (līdzenumus ir vieglāk apstrādāt, ieplakās ir mitrāks, augstienēs sausāks utt.)
1.3.ģegrāfiskais novietojums (vai viegli piekļūt apstrādājamai zemei, cik tālu no ūdenstilpnes, attālums līdz produkcijas nodošanas vietai)
1.4.augsne (tās sastāvs un auglība)
2.ražošanas faktors
2.1.pieprasījums (vai būs kur realizēt saražoto produkciju)
2.2.konkurence (vai tuvumā ir daudz zemnieku saimniecības, kas nodarbojas tajā pašā jomā)
3.politiskais faktors
3.1.nodokļi (cik daudz un kādi nodokļi jāmaksā, atlaides)
3.2.valsts budžets (valsts attieksme pret lauksaimniecības produkcijas veidu, subsīdijas)
3.3.eksposts, imports (vai ir iespēja izvest uz citām valstīm, izpētīt cik ieved šo produkciju)…