Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:387481
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Lai varētu vērtēt lauksaimniecības nozari Baltijas valstīs no 1940. gada līdz Perestroikai, ir jāapskata neliels ieskats Latvijas brīvvalsts laikā, tās politiskajā un ekonomiskajā situācijā.
Tātad, 1936. gadā, kad Latvijā par Valsts un Ministru prezidentu ievēlēja K.Ulmani (kas iepriekš bija radījis 1934. gadā 15. maija apvērsumu), kurš pēc apvērsuma koncentrēja savās rokās milzīgu varu; būdams likumdošanas un izpildu varas galva, valsts vadītājs un bruņoto spēku virspavēlnieks, viņš izlēma visus svarīgākos iekšējās un ārpolitikas jautājumus. Latvijā pastāvēja K.Ulmaņa autoritārais režīms. Tolaik šādi režīmi pastāvēja lielā daļā Eiropas valstu. Likteņa ironija ir tā, ka pēc padomju okupācijas K.Ulmanim kā Valsts prezidentam bija jāparaksta dokumenti, kas likvidēja viņa paša darbu un panākumus. Tādejādi PSRS līdz zināmam laikam izmantoja Latvijas autoritāro varas režīmu pašas valsts neatkarības likvidēšanai.
Svarīga autoritārās valsts struktūras sastāvdaļa bija tā sauktās “kameras”.Katra no tām pārvaldīja kādu valsts dzīves nozari. Izveidojās Tirdzniecības un rūpniecības, Lauksaimniecības, Darba, Rakstu un mākslas un Profesiju kameras. Tās aizstāja masveidā esošās un likvidēt paredzētās lauksaimnieku, kultūras darbinieku biedrības un apvienības, arodbiedrības, valsts politikas pārziņā vadot attiecīgās nozares. Uz autoritārisma pamata pārveidojās arī vietējās pašvaldības. Pilsētu galvas un pagastu vecākos tagad iecēla iekšlietu ministrs.
Baltijas valstu neatkarība tika izcīnīta ar ieročiem, tiekot galā gan ar iekšējām nesaskaņām, gan cīnoties ar Krievijas un Vācijas armijām. Turklāt Baltijas valstu neatkarības izveidošanās iekļāvās procesā, kuru nosauca par Eiropas demokrātisko revolūciju. Tās ietvaros neatkarību ieguva un demokrātisku valsts iekārtu uz veco impēriju pamatiem izveidojās vesela virkne jaunu valstu. Kaut gan nākas piekrist arī viedoklim, ka Baltijas valstu neatkarība pēc 1.pasaules kara ir labvēlīgas apstākļu sakritību rezultāts. Vienlaikus sabruka un novājinājās divas lielas impērijas – Krievija un Vācija.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1150900
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties