Lauksaimniecībā neizmantotās zemes saglabāšana

Dažus pēdējos gadsimtus Ziemeļeiropu, iespējams, apdzīvo lielāks augu un dzīvnieku sugu skaits, nekā jebkurā citā periodā kopš pēdējā Ledus laikmeta. Sugu ģenētiskā mainība arī droši vien kopumā ir palielinājies vairāku tūkstošu gadu laikā. Tajā pat laikā ainavas ir kļuvušas daudzveidīgākas.
Daļu no šīs attīstības noteica dabiskie procesi, piemēram, pakāpeniska augu un dzīvnieku ieceļošana neauglīgajos, ledāja darbības pārveidotajos reģionos.
Tomēr lielu daļu vides daudzveidības ir radījusi cilvēka darbība – zemes apstrādāšana, lopkopība un citi zemes izmantošanas veidi. Ar savu darbu cilvēki ir izveidojuši jaunus biotopus, tādējādi paverot ceļu jaunām augu un dzīvnieku sugām. Mēs esam arī tīši vai netīši ieviesuši Ziemeļeiropā daudz sugu no citām pasaules daļām. Atsevišķos rajonos augu sugu skaits šādā veidā ir pat dubultojies (Hallanaro E.-L., u.c., 2002).…