Lauksaimniecība, kā viena no nacionālās ekonomikas pamatnozarēm, ir cieši saistīta ar visas valsts, īpaši lauku reģionu un arī pārtikas ražošanas attīstību un tādēļ tā uzlūkojama kā būtisks lauku attīstības un visas valsts ekonomikas stabilitātes faktors. Lauksaimniecībā izmantojama zeme aizņem 38 %, no Latvijas kopplatības. Kaut arī lauksaimniecības daļa iekšzemes kopproduktā nav tik liela, lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars kopēja nodarbināto skaita ir joprojām pietiekoši liels. Racionāla lauksaimniecības ražošanas attīstība lielā mērā nozīmē racionālu dabas resursu izmantošanu. Līdz ar to lauksaimniecības attīstības pamatuzdevumi ir: valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīvu pārtiku no vietējiem lauksaimniecības produktiem; konkurētspējīgu ienākumu nodrošināšana lauksaimniecībā strādājošajiem; racionāla dabas resursa zemes izmantošana. Lauksaimniecība bija, ir un arī būs viena no svarīgākām tautsaimniecības nozarēm visās valstīs, tai skaitā arī Latvijā. Līdz ar to kursadarba temats ir aktuāls visos laikos, it sevišķi tagad, kad lauksaimniecības nav attīstīta līdz mums vēlamām līmenim.
Kā lai saprastu, kas tad būs ar lauksaimniecību, kā attīstīsies viena no svarīgam tautsaimniecības nozarēm, kāpēc ir izveidojusies tāda situācija, kad nenotiekot karam, dabas katastrofai vai kādam citam neparedzētam nelaimes gadījumam, lauksaimniecībā vērojamā tik strauja lejupslīde. Skaidrs ka, lai saprastu kas būs un kāda veidā var ietekmēt uz to kas būs, ir jābūt pamatīgām zināšanām par pagātnes un tagadnes situāciju. Līdz ar to šī kursadarba mērķis - sniegt ieskatu Latvijas lauksaimniecības nozares attīstībā.
Kursa darbā sīkāk aprakstīti trīs posmi: pirmais no pagājušā gadsimta 18. gada līdz otrajam pasaules karam, otrs – līdz Latvijas neatkarības atgūšanai un trešais – līdz šodienas lauksaimniecības attīstībai.
Lai izprastu lauksaimniecības nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, vispār saprastu, uz ko balstās lauksaimniecība, kursa darbā pirmajā daļā tiek aprakstīti lauksaimniecības ražošanas resursi, kā arī aprakstīti svarīgāki radītāji, kas liecina par lauksaimniecības nozīmi.
Otrajā daļā aprakstīti trīs posmi Latvijas lauksaimniecība, lai izprastu būtiskas izmainās, kas notikušas šajos posmos, kādā veidā tie ir ietekmējuši lauksaimniecību, kā ir mainījušies galvenie radītāji šajos posmos: lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, eksporta un importa, kā arī nodarbinātības radītāji. Pirmajā apakšnodaļā autors stāsta par lauksaimniecības, kā ļoti spēcīgas nozares uzplaukumu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, par valsts lauksaimniecības politiku, par lauksaimnieciskās ražošanas vispārēju raksturojumu u.c. nozīmīgiem un svarīgiem aspektiem. 20. gadsimts savu notikumu dažādībā bijis visnotaļ raibs. Attiecībā uz zemes īpašuma tiesībām, latviešiem neapšaubāmi bijusi bagāta pieredze piedzīvotajos procesos. Kā viens no tiem minams Padomju Savienības ietvaros organizētais kolektivizācijas vilnis. Paralēli iztirzājot un analizējot šīs tēmas, tabulu veidā tiek salīdzināta lauksaimniecības nozares attīstība no 1918.gada līdz 2004.gadam.
Lai saprastu, kas tad ietekmē lauksaimniecību, kas nosaka nākotni trešajā daļā sīkāk aprakstīti lauksaimniecību ietekmējoši faktori. Tātad trešajā daļā aprakstīta sīkāk valsts lauksaimniecības politika, kā arī tehnoloģijas raksturojums un Latvijas lauksaimniecības attīstības iespējas sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā.
Pētīšanas galvenā metode ir lauksaimniecības radītāju analīze: nodarbinātības, eksporta un importa, lauksaimnieciskas ražošanas un citu radītāju analīze.
Pašreizējā attīstības stadijā ir zināmas šādas galvenās Latvijas lauksaimniecības problēmas: pastiprināta augšņu degradācija un neizmantots zemes potenciāls; iekšējā tirgus nesakārtotība; zema ražošanas produktivitāte; zems darba ražīgums un liels nodarbināto skaits; neizlīdzināts tirgus, zema produkcijas kvalitāte; eksporta tirgus nepietiekama izpēte un apgūšana; zems pārstrādes efektivitātes un kvalitātes līmenis; kontrastaina lauksaimniecības attīstība reģionālā skatījumā, viss tas arī tiks aprakstīts sīkāk kursa darbā.
Lauksaimniecība, kā viena no nacionālās ekonomikas pamatnozarēm, ir cieši saistīta ar visas valsts, īpaši lauku reģionu un arī pārtikas ražošanas attīstību un tādēļ tā uzlūkojama kā būtisks lauku attīstības un visas valsts ekonomikas stabilitātes faktors.
Rakstot kursa darbu, tika izmantotas tādas grāmatas kā zinātnisks pētījums „Sociālekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laika no1985. līdz 2002. gadam. Kur tā ved Latviju?”, no šīs grāmatas tika izmantota I. Sproģes un A. Sproģa apakšnodaļa „Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Latvijā 21. gadsimta sākumā”, kurā, galvenokārt, tika aprakstītas atšķirības lauksaimniecības radītajos 30-tajos, 80-tajos un 90-tajos gados, kā arī to cēloņi un sekas. Oļģerta Krastiņa grāmatā „Latvijas saimniecības vēsturiska pieredze” plašāk aprakstīta lauksaimniecība Latvijas pirms 2. pasaules kara Tika izmantoti arī dati no „Latvijas statistikas gadagrāmatas 2003”, kā arī no zemkopības ministrijas mājas lapas un citiem avotiem, kas noradīti literatūras sarakstā. …
