Evolūcijas gaitā cilvēki savstarpējai komunikācijai ir izveidojuši un attīstījuši dažādu zīmju sistēmu, kas palīdz mūsu iekšējās domas un pasaules uztveri paust citiem, kā arī apmainīties ar iegūto pieredzi un zināšanām. Mēs izmantojam dažāda veida zīmes kā paust savu viedokli – tā ir ķermeņa valoda, žesti, mīmika, tad dažādas skaņas un visbeidzot cilvēks ir radījis vārdus, valodu un rakstu zīmes.
Jau senie cilvēki uz alām veica zīmējumus, kas nesa noteiktu vēstījumu pašiem un bara biedriem. Tādā veidā zīmējums, žests, uzvedība, vārds kļūst par starpnieku komunikācijā. Tā kā to iemācās atpazīt pēc iespējas vairāk cilvēku un vienojas par viena noteikta veidojuma nozīmi, rodas zīme, simbols, kas ir uztverams vairs ne tikai vienam noteiktam indivīdam, vēstījuma paudējam, bet kļūst par visiem zināmu savstarpējās komunikācijas sistēmu. Tādejādi simbolu un zīmju attīstības gaitā, tie sevī nes vēsturisko un kultūras mantojumu līdz pat mūsdienām.
Bet jāatzīst, ka pieaugot dzīves tempam, arvien mazāk cilvēku prot tulkot vēsturisko mantojumu. Iespējams nesaskata tajā racionālu vajadzību, jo par 21.gadsimta informācijas kultu ir kļuvuši pavisam citi simboli, respektīvi, tirdzniecības zīmes jeb zīmoli.
Kādreiz cilvēki svētdienas pavadīja ejot uz baznīcas misēm un dievkalpojumiem, tagad, par kulta objektu ir kļuvuši tirdzniecības centri. Tajos var iegūt visu - iepirkties, paēst, izklaidēties un daudz ko citu. 21.gadsimta informācijas sabiedrībai patīk nevis domāt un radīt, bet patērēt. Līdz ar to patērētāju sabiedrība atpazīst tirdzniecības marku simbolus jeb zīmolus, nevis senās rakstu zīmes un citu kultūras vēstījumu simboliku.…