Latvisko kāzu tradīciju attīstība no senatnes līdz mūsdienām

Secinājumi
1. Vedības bijušas lielākais latviešu mūža gods, kas parasti notika rudenī, kad visi darbi bija padarīti un drīkstēja līksmoties. Kāzu tradīcijas raksturoja zemnieku dzīvesveida paražas.
2. Kāzas var iedalīt dažādos posmos- precinieku lūkošana, precības, bildināšana, derības, kāzas, laulības, kurus visus pavadīja dažādas ritualizētas izdarības - tas apliecina, cik nozīmīgs bija šis pasākums, kuram gatavojās un to veica ar domu - vienreiz, uz visu mūžu.
3. Vedību norises rituāli visvairāk attiecināmi uz līgavu, jo viņa uz visiem laikiem atstāja savu ģimeni un pārnāca dzīvot jaunā vietā, vīra dzimtā.
4. Parasti kāzas tika svinētas vairākas dienas un tām bija garš ievads, kas sākās jau ar pūra darināšanu. Pūrs bija nozīmīgs mantiskais krājums, jo tas veidoja gan pamatbāzi nākamās ģimenes iedzīvei, gan dāvanu veidā labvēlīgi noskaņoja pret līgavu kā ienācēju jaunajā ģimenē.
5. Kāzu tradīcijas 20.gs. 1.pusē maz atšķīrās no tradīcijām iepriekšējā gadsimtā. Joprojām tie bija nozīmīgākie mūža godi, kam atbilstoši gatavojās un svinēja ar vērienu - var secināt, ka līdz ar Latvijas valsts izveidošanos, kopumā bija pieaugusi iedzīvotāju turība. Kāzu rituāli joprojām balstījās zemnieciskā dzīvesveida tradīcijās.
…