4.1. Piekrastes ietekme
Īpatnejā piekrastes daba vienmēr ir bijusi radošās iedvesmas avots – tās atspoguļojumi redzami tautas lietišķajā mākslā, kā arī literatūrā un mākslas darbos. Taču dabas apstākļi būtiski ietekmē dzīves apstākļus piekrastē. To labi zināja piekrastes iedzīvotāji, no paaudzes paaudzē nododot gadsimtiem ilgi, gadu gaitā iegūto jūrmalas dzīves piredzi.
Tradicionālā nodarbošanās piekrastē gadsimtiem ilgi ir zveja. [2.] Arī tā atstāj savas vizuālās zīmes ainavā – laivas krastā, valgumi jeb sedumi, tīklu būdas, vabu rindas u.c., arī žāvēto zivju smarža. Pašreiz šiem elementiem ir kūltūrvēsturiska nozīmē.
Blakus zvejai piekrastes iedzīvotājiem bijušas papildu nodarbes. Piemēram, Ziemeļkurzemē [2.; 8.; 9.] tādas bija jūras mēslu vākšana, oļu vākšana pludmalē, meža materiālu izstrāde un izvešana, malkas un kokmateriālu pārvešana ar zirgiem līdz īpaši būvētām platdibena laivām, no tām uz kuģiem. [2. ; 8. ; 9. ]
Secinājumi
1. Jau pašā sākumā Latvijā sāka konsolidēties somugru un baltu etniskās grupas, Vidzemē – lībieši un Kurzemē – kurši.
2. Lībieši dzīvoja ne tikai Vidzemē, bet arī Kurzemē.
3. Latviešu un lībiešu valoda daudzus gadsimtus tikusi lietota vienā teritorijā, bet valodnieciskā ziņā tās ir pilnīgi atšķirīgas.
4. Nemateriālā kultūra jeb artefakti ir valoda, ticējumi, paražas, kuras kā mantojumu formālā un neformālā veidā.
5. Latviešu valodai ir daudz kas kopīgs ar īru, bretoņu, gēlu, velsiešu un ar citām senajām ķeltu valodām, kā arī ar latīņu valodu.
6. Tautastērpu attīstība ir cieši saistīta ar tautas vēsturi, kuros atspoguļojas tautas vēsture.
7. Kurzeme sastāv no Piejūras zemienes, Ziemeļkursas, Rietumkursas un Austrumkursas augstienes un Kursas zemienes.
8. Īpatnejā piekrastes daba vienmēr ir bijusi radošās iedvesmas avots – tās atspoguļojumi redzami tautas lietišķajā mākslā, kā arī literatūrā un mākslas darbos.
…