irms izskatīt iespējamo variantu, ko spēju piedāvāt, lai izveidotu savu Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeli, pamatojoties uz valsts veselības apdrošināšanas sistēmas, ir nepieciešams apskatīt un saprast, kas pašreiz notiek valstī.
Eiropas komisija ir sniegusi ziņojumu 2015. gada 26. februārī par Latviju: “Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēma ir mazais valsts finansējums un lielie tiešie maksājumi, kurus iedzīvotāji maksā paši; tāpēc liela daļa iedzīvotāju nevar apmierināt savas veselības aprūpes vajadzības. Gan valsts veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju, gan kopējie veselības aprūpes izdevumi ir vieni no mazākajiem ES. Vienlaikus salīdzinoši maza veselības aprūpes izdevumu daļa ir atvēlēta sabiedrības veselības vajadzībām, piemēram, slimību profilakses programmām.
Izmaksu dēļ neapmierinātas veselības aprūpes vajadzības ir ievērojamākās ES dalībvalstu vidū. Galvenie iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītāji (piemēram, paredzamais mūža ilgums) ir slikti, un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju augstā mirstība pasliktina demogrāfiskās problēmas. Darbspējīgā vecuma (proti, no 20 līdz 64 gadiem) iedzīvotāju mirstības rādītājs ir otrais augstākais ES;
2014. gadā tika piešķirti papildu līdzekļi, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tomēr maz ticams, ka tas radīs ievērojamus uzlabojumus. Papildu finansējums tika izmantots, lai nedaudz samazinātu pacienta iemaksas, samazinātu gaidīšanas laiku uz ārstu speciālistu konsultāciju, finansētu papildu onkoloģisko diagnostiku un laboratorijas izmeklējumus un palielinātu vismazāk atalgoto veselības aprūpes darbinieku algas. Veselības ministrija vēlas turpināt palielināt ambulatoro pakalpojumu finansējumu un samazināt līdzmaksājumu par zālēm un slimnīcas aprūpi.