-
Latvijas valsts
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Saturs | 2 | |
1. | Valsts definīcija un valsts pazīmes | 3 |
1.1. | Valsts definīcija | 3 |
1.2. | Valsts pazīmes | 3 |
2. | Latvijas valsts | 8 |
2.1. | Latvijas valsts pārvalde | 8 |
2.2. | Latvijas valsts funkcijas | 9 |
2.3. | Latvijas Republikas pilsonība | 9 |
2.4. | Latvijas valsts simbolika | 10 |
2.4. | Latvijas valsts prezidenti | 11 |
2.5. | Latvijas valstu Premjerministrs | 13 |
2.5.1. | Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi | 14 |
2.5.2. | Latvijas Ministru prezidenti no 1990. gada | 15 |
2.5.3. | Latvijas Republikas ministru kabinets | 16 |
Literatūras saraksts | 19 |
1.1. Valsts definīcija
Valsts ir īpaša institūciju kopums, kas, balstoties uz tiesisku varu, nosaka likumus un citas normas tautas vai vairāku tautu (etnisku grupu) noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valstij jābūt trīs pamatpazīmēm.
Termins valsts nereti tiek lietots arī kā sinonīms terminam valdība, par ko sīkāk runāts nodaļās par likumdevējvaru un izpildvaru, un kā sinonīms pārvaldes sistēmai, kurā ietilpst arī valdība.
1.2. Valsts pazīmes
Tradicionālas pazīmes ir:
Teritorija
Valsts teritorija ir telpa, kurā dominē valsts.
Valsts kopējā teritorija, ar kuru vēsturiski saistīta nācija kā pašnoteikšanas tiesību objekts.
Zemeslodes daļa, kas atrodas valsts suverenitātē.
Ar valsts teritoriju parasti saprot telpu, kuras ietvaros realizē valsts varu. Valsts teritorijas sastāvdaļas ir šādas telpas un tām pielīdzināmi objekti:
Zeme un tās dzīles;
Upes, ezeri, mākslīgas ūdenskrātuves, kā arī jūras iekšējie un teritoriālie ūdeņi, kas apskalo kādas valsts teritoriju;
Atmosfēra vai gaisa telpa virs sauszemes;
Objekti, kurus pielīdzina valsts teritorijām;
Teritorijas ietekmes dēļ veidojas dažādi valsts tipi. Valsts teritoriālie tipi, kuri atšķiras ar lielumu:
Pagasts – zemes daļa, kuru apdzīvo vairākas ģintis vai ģimenes kopienas;
Zeme – politisks veidojums, kas radās apvienojoties vairākiem pagastiem un apmetnēm kopējās varas pakļautībā;
Cariste- valsts veidojumu tips, kas vēsturiskajā īstenībā ir privileģējošs, un tāpēc tam pārsvarā piešķir valsts nosaukumu;
Valsts – pasaule vislielākais no visiem politiskajiem veidojumiem.
Šādu impēriju teritoriālas pamats parasti ir kāda ģeogrāfiskā vienība. Par pirmā iedalījums kritēriju izmanto valsts lielumu. Par otra valstu teritoriālā iedalījuma kritēriju izmanto valsts attīstības formu.
Iedzīvotāji
Bez iedzīvotājiem, t.i. cilvēkiem, valsts nav iespējama un nav vajadzīga. Ja valsts apvieno tikai iedzīvotājus, tad var teikt, ka tas iekšējie sakari ir samērā vāji, un tāpēc palielinās šīs valsts sabrukšanas iespējamība kādu ārēju spēku ietekmē. Ar daudz lielāku iekšējo saliedētību var lepoties nācija. Tāpēc nacionālās valstis ir dzīvotspējīgākas nekā daudzas citas.
Visplašākā no visam aplūkojamām kategorijām ir „iedzīvotāji”. Tāpēc tā ir visvairāk piemērojama vispārēja valsts jēdziena vispārējās pazīmes apzīmēšanai. Visas pārejās kategorijas attiecības uz kādu valsts šaurāku loku pazīmēm.
…
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas valsts budžeta vēsture
Referāts augstskolai24
Novērtēts! -
Neatkarīgas Latvijas valsts izveidošana
Referāts augstskolai10
-
Neatkarīgās Latvijas valsts izveidošana
Referāts augstskolai16
-
Centriskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" vēlēšanu kampaņas plāns 2005.gada Cēsu pilsētas domes vēlēšanām
Referāts augstskolai15
-
Latvijas valsts un tiesību vēsture
Referāts augstskolai17
Novērtēts!