Latvijas valsts veidošanās un politisko spēku sadalījums pirmajos valsts pastāvēšanas gados

Latvijas valsts nostiprināšana
Latvijas Republikas proklamēšana. Latvijas neatkarības pasludināšana un nostiprināšana faktiski ir process, kas ilga no 1918.gada janvāra līdz 1920.gada augustam. Tas sākās, kad lielākā Latvijas politiskā organizācija – Latviešu Pagaidu nacionālā padome (LPNP) 1918.gada 30. janvārī pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. Tā paša gada 11. novembrī LPNP sūtnis Lielbritānijā Z. A. Meierovics panāca, ka Lielbritānijas valdība atzina LPNP Pagaidu valdību de facto. 1918.gada 17.novembrī LPNP un Demokrātiskais bloks apvienojās un izveidoja kopīgu politisko spēku pārstāvniecību. Jauno organizāciju nosauca par Latvijas Tautas padomi, un tā 1918.gada 17.novembrī izveidoja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. Par Tautas padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts J. Čakste, bet par Pagaidu valdības Ministru prezidentu – K. Ulmanis. 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padomes sēdē tika proklamēta Latvijas Republika.
Satversmes sapulces izveidošana. Doma par satversmes sapulci – visas tautas vēlētu pārstāvju saietu, kas būtu tiesīgs lemt par savas zemes un tautas likteni, radās jau 1905.gada revolūcijas laikā, kad aizvien plašāk sāka veidoties ideja par Latvijas valsts pastāvību, autonomiju Krievijas impērijas sastāvā. Pēc monarhijas krišanas 1917.gada pavasarī šī doma sasaukt Latvijas Satversmes sapulci guva vēl lielāku atbalstu visplašākajos tautas slāņos, to atbalstīja pat lielinieki, kaut gan tikai līdz brīdim, kad pēc oktobra apvērsuma tie ieguva varu. Satversmes sapulces sasaukšanai gatavojās LPND, bet politiskie apstākļi Latvijā : vācu okupācija, kā arī lielinieku pretestība, nedeva iespēju šo domu īstenot.
…