1. Tiesības vācu okupētajos Latvijas apgabalos 1915. – 1918.gadam.
Vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Latgali 1915. gadā. Šī teritorija tika sadalīta divos policijas apgabalos. Katrā apgabalā bija pieci iecirkņi. 1917. gada augustā tika ieņemta arī Rīga un to nosauca par Rīgas guberņu .Vācu karaspēkam 1918. gada februārī izdevās okupēt arī pārējo Latvijas daļu un izveidot tajā okupācijas režīmu. Jaunokupēto teritoriju izsludināja par īpašu apgabalu un apriņķus sadalīja iecirkņos, katrā iecirknī bija 3-4 pagasti.
Tiesības vācu okupētajā Latvijas daļā tika veidotas, visumā respektējot Hāgas konvencijā nostiprināto starptautisko tiesību principu, ka okupētajās teritorijās nedrīkst atcelt tur spēkā esošos normatīvos aktus. Līdz ar to okupētajā Latvijas daļā, Kurzemē un Vidzemē un vēlāk arī Vidzemē, tāpat kā agrāk tika piemērotas Baltijas vietējo likumu kopojuma normas, bet par kriminālkodeksu militārais pārvaldes režīms apstiprināja cariskās Krievijas 1903. gada Soda likumu projektu. Okupācijas vara izdeva arī sevišķus likumdošanas aktus, kas sīki reglamentēja vietējās nozīmes jautājumus.
Austrumu frontes rīkojumi un pavēles tika izdoti vācu un latviešu valodā, un saskaņa ar 1915. gada 28. jūlija pavēli tiem bija likuma spēks. Pēc satura šie rīkojumi un pavēles bija administratīvo tiesību akti. Militārā okupācijas vara uzstājās arī likumdevēja lomā.
Kurzemes vācu pārvaldes darbība bija pakļauta Austrumu frontes virspavēlniekam un rīkojumi bija paša virspavēlnieka pavēļu un rīkojumu detalizēti izskaidrojumi. Par vācu pārvaldes rīkojumu neizpildi iedzīvotāji varēja tikt sodīti ar naudas sodu līdz 3000 markām, kā arī ar brīvības atņemšanu līdz 6 mēnešiem.
Vācu okupācijas vara akceptēja Baltijas vietējo likumu kopojuma normu piemērošanu civiltiesībās iekarotajā Zemgalē un Kurzemē. Okupanti atzina vācu muižnieku kārtas privilēģijas un pašnoteikšanās tiesības un pilsētas birģeru iestādes. Tik atzītas arī vācu muižnieku tiesības uz muižām.
Baltijas vietējo likumu piemērošanu atviegloja tas, ka oriģināla pirmteksts bija vācu valodā. Tomēr pastāvēja dažādi kara laika civiltiesiski aizliegumi, tāpēc atsevišķu normu piemērošana tika stipri ierobežota. 1915. gada 10. novembrī okupācijas vara aizliedza slēgt līgumus par nekustamo īpašumu atsavināšanu.
…
