Latvijas valsts un tiesību vēsture

.Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra.
Bīskaps Alberts pārliecinājās, ka ar gadskārtējiem krustnešu formējumiem nevarēs pakļaut lībiešus, un nolēma radīt pastāvīgu militāru organizāciju bruņinieku ordeņa veidā. Viņa uzdevumā garīdznieks Teodorihs 1202.gadā nodibināja Zobenbrāļu ordeni, kas pastāvēja līdz 1237.gadam. Romas pāvests Inocents III tam deva statūtus pēc Templiešu ordeņa statūtu parauga. Atšķirībā no templiešiem Zobenbrāļu ordenis nebija tieši pakļauts pāvestam, bet vispirms Rīgas bīskapam. Viņi paši sevi sauca par Kristus bruņinieku brāļu ordeni, kura uzdevums ir aizsargāt jaundibināto katoļu baznīcu Livonijā un apkarot tās ienaidniekus, tādēļ viņus sauca arī par “dieva bruņiniekiem”. Stājoties Zobenbrāļu ordenī kristīgajam brālim bija jādod četri solījumi: 1)paklausības solījums - izpildīt pavēles bez iebildumiem; 2) solījums atteiktie no mantas par labu Ordenim; 3)solījums dzīvot celebātā; 4) solījums cīnīties ar neticīgiem visu mūžu. Par neticīgiem uzskatīja lībiešus, kuršus, latgaļus u.c., kaut arī daži no viņiem jau bija kristīti pareizticībā.
Ordeņa brāļiem bija pilī paredzēts kopējs dzīvoklis un kopējs galds. Starp Ordeņa locekļiem pastāvēja augstāks grupējums – brāļi – bruņinieki. Par brāli – bruņinieku varēja kļūt, ja zvērēja, ka dzimis likumīgā laulībā, neprecējies, nav nesamaksāti parādi, ir fiziski vesels. Viņš saņēma no Ordeņa trīs zirgus, vairogu, zobenu, šķēpu un kaujas vāli. Bruņinieku rīcībā nodeva vienu brāli – kalpotāju. Otra grupa bija brāļi – priesteri, viņi pildīja garīdznieka funkcijas. Citi brāļi izrādīja viņiem īpašu cieņu.…