1. Latvijas meži
Mežs ir sarežģīta bioloģiska sistēma, ko veido koku, krūmu, lakstaugu un citu augu (sūnas, ķērpji) kopums, kā arī augsne, mikroorganismi un dzīvnieki, kuri savā attīstībā ir savstarpēji saistīti, ietekmē cits citu un apkārtējo vidi. Mežs ir no savstarpēji saistītiem komponentiem sastāvoša ekosistēma, kurā galvenā organisko vielu ražotāja ir kokaudze. Mežam ir raksturīgs dinamisks līdzsvars, stabilitāte un pašregulācija. Pašregulācijas mehānismu darbības shēma dažādās bioloģiskajās sistēmās ir vienāda un balstās uz t.s. saišu principu. Negatīvās atgriezeniskās saites samazina ieejas elementu darbību un stabilizē sistēmu. Stabilām meža ekosistēmām raksturīgas nelielas struktūras pārmaiņas: koku caurmērs un augstums gandrīz nemaz nepalielinās, vainagi noapaļojas, koksnes pieaugums ir mazs. Asimilētās vielas kokaudze patērē galvenokārt elpošanai un citu dzīvības procesu nodrošināšanai. Meža veģetācija stipri ietekmē augsnes īpašības – mitruma un siltuma režīmu, struktūru, organisko vielu un minerālvielu daudzumu, auglību.1
Latvijas daba laika gaitā ir mainījusies ne tikai klimata pārmaiņu dēļ, to ir arī ietekmējis un pārveidojis cilvēks. Cilvēka ietekme uz dabu ir sākusies jau ļoti sen, līdz ar pirmo cilvēku apmetņu izveidošanās tagadējās Latvijas teritorijā. Taču vissenākajos laikos šī ietekme bija neliela. Tā palielinājās, kad cilvēku kļuva vairāk, un viņi sāka pārveidot vidi, ierīkojot lielākas apmetnes un kad sāka nodarboties ar lauksaimniecību. Latvija ir bagāta ar mežiem, jo meži Latvijā aizņem 2944 tūkst. ha jeb 45 % no valsts teritorijas (2005.g.). Latvija ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā, jo Eiropā meži vidēji aizņem 33 % no sauszemes teritorijas. Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 1,27 ha mežu, kas ir salīdzinoši 4,5 reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.…
