Valstī notiekošās ekonomiskās un īpašuma formas maiņas deviņdesmito gadu sākumā būtiski ietekmēja situāciju Latvijas lauksaimniecībā. Laikā no 1990. līdz 1996. gadam saražotās lauksaimniecības produkcijas apjoms samazinājās vairāk nekā divas reizes un 2001. gadā bija tikai 37% no 1990. gada līmeņa.
Situāciju lauksaimniecībā ietekmēja arī Krievijas krīze. Tās rezultātā 1999. gadā lauksaimniecības produkcijas eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 1997. gadu, samazinājās par 80%. Eksporta samazinājums nozīmīgi iespaidoja ražošanas apjomus – piena produkcijas ražošana samazinājās par 19%, gaļas ražošana par 10% [7, 89].
Laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam lauksaimniecības īpatsvars IKP samazinājās līdz 2,5 % (no 7,4% 1996. gadā), un pēdējo 3 gadu laikā ir nostabilizējies šajā līmenī.
2000. un 2001. gads lauksaimniecībai bija veiksmīgs, jo pēc iepriekšējo gadu ražošanas sašaurināšanās bija vērojams pieaugums, - vidēji par 5 % gadā. Ražošanas apjomi palielinājās kā lopkopībā, tā augkopībā. Savukārt 2002. gadā, nozares ražošanas kopīgais apjoms ir tuvs iepriekšējā gada līmenim, jo gads bijis labvēlīgs lopkopībai.
Lielā vasaras sausuma dēļ samazinājās piena izslaukums. Augustā un septembrī tā līmenis bija par 10 % mazāks nekā iepriekšējā gadā šajos mēnešos. Arī augkopībā sausuma dēļ dažām kultūrām bija ražas zudumi ( pēc iepriekšējā novērtējuma, dārzeņiem – 40 – 50 %, kartupeļiem – par 20 %).
Bez lopkopības ražošanas apjomu samazināšanās, kopējos ienākumus 2002. gadā negatīvi ietekmēja arī straujā vidējo iepirkuma cenu samazināšanās lopkopības produkcijai (cūkām aptuveni par 20 %, liellopiem – par 7 %) [5, 123].
…