Baumaņu Kārlis
(1835–1905) - komponists, aktīvs jaunlatviešu kustības dalībnieks
Baumaņu Kārlis dzimis 1835.gada 11.maijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā. 1856.gadā viņš absolvēja J.Cimzes vadīto Vidzemes skolotāju semināru, pēc tam strādāja par vācu valodas skolotāju Pēterburgā (1859–1882), kur veidojās viņa pasaules uzskats jaunlatviešu, īpaši Kronvaldu Ata ideju ietekmē. Komponista svarīgākais veikums ir pirmās latviešu mūzikā orģināldziesmas korim un soloizpildītājiem. Tajās raksturīga tautas brīvības tēma, kas atklājas pacilātā un spēkpilnā izteiksmē. Baumaņu Kārlis ir sacerējis tagadējo Latvijas Republikas himnu Dievs, svētī Latviju! (1873), kas kā latviešu tautas himna skanēja Pirmajos vispārējos Dziesmusvētkos, kuros piedalījās ap 1000 dziedātāju, kas vēl nenojauta, ka dzied savas nākošās valsts himnu. Baumaņu Kārļa dziesmām galvenokārt ir Ausekļa un paša teksti. Tie publicēti krājumos Austra (1874) un Līgo (1875). Būdams aktīvs jaunlatviešu kustības dalībnieks, Baumaņu Kārlis piedalījās almanaha “Dunduri” veidošanā, rakstīja satīriskus dzejoļus, kā arī uzrakstīja lugu No tumsas caur dūmiem pie gaismas (1876), kas tika cenzūras aizliegta. Komponists iesaistījās 1. un 2.vispārējo dziesmu svētku organizēšanā. Baumaņu Kārlis miris 1905.gada 10.janvārī 70 gadu vecumā Limbažos.
Dzimis Limbažu apkaimē, Viļķenes pagastā.
1848. gadā, trīspadsmit gadu vecumā, sāk mācīties Limbažu elementārskolā (vācu skolā).
1852. gadā beidz Limbažu apriņķa skolu.
1853. gadā iestājas Jāņa Cimzes vadītajā Valkas skolotāju seminārā, kur apgūst svešvalodas, pedagoģiju, kora dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli.
1856. gadā absolvē skolotāju semināru, visos priekšmetos saņemot vērtējumu - teicami.
Divus gadus strādā par mājskolotāju baltvācu ģimenē Ķirbižu muižā.
1858. dodas uz Pēterburgu, kur īsā laikā nokārto eksāmenus un iegūst mājskolotāja diplomu, un sāk strādāt Annas baznīcas skolā.…
