Sakarā ar to, ka liela daļa Kurzemes un Zemgales iedzīvotāju bija devusies bēgļu gaitās, daudzi apvidi bija palikuši gandrīz tukši no iedzīvotājiem. Tāds bija, piemēram, Dobeles apriņķis, kur 1915. gadā pēc vācu datiem 83% no visām lauku saimniecībām bija palikušas neapdzīvotas un no agrāk krietni lielā lopu skaita vācieši bija atraduši vairs tikai kādus 8%.
Pēc Kurzemes vācu pārvaldes vērtējuma 1915. gada rudenī ieņemtajos Kurzemes un Zemgales apgabalos bija atlikuši tikai kādi 40%, kamēr apmēram 60% bija devušies bēgļu gaitās. Vēl vairāk. Tā kā atlikusī iedzīvotāju daļa sastāvēja galvenokārt no veciem cilvēkiem, tad mirstība pārsniedza dzimstību. Pēc Kurzemes vācu pārvaldes datiem 1916. gadā vācu ieņemtajos Kurzemes un Zemgales apgabalos iedzīvotāju skaits bijis 269 812, dzimuši bija 2861, miruši 5300, tātad mirstība pārsniegusi dzimstību par 2439 cilvēkiem.
Arī atlikušos iedzīvotājus vācu okupācijas vara nereti pārvietoja uz citiem apgabaliem. Tāpat vācieši aizvāca iedzīvotājus arī no piefrontes apgabaliem. Pārvietotos iedzīvotājus bieži vien nomitināja tukšajās lauku mājās.…