Svarīgs fiannšu sistēmas posms ir vasts budžets, kuru apstiprina valsts augstākās likumdošanas orgāns un kuram pēc tā pieņemšanas ir likuma spēks.
Finanšu vēsture liecina, ka budžets nav bijis valsts finanšu mehānisms vispos tās attšitības posmos. Valstīm ilgu laiku nebija budžeta. Taču visās Eiropas valstīs tika ievākti ienākumi un veikti noteikti izdevumi, tas ir, pastāvēja noteikta, juridiskām normām atbilstīga ieņēmumu un izdevumu sistēma. Budžets neveidojas tad, ja valsts izdara tikai izdevumus un iegūst šiem mērķiem līdzekļus, bet gan tad, kad valsts finanšu darbībā plānveidīgi sagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmi noteiktam periodam.
Budžets ir normatīvs, kas saistošs valsts finanšu institūcijām, vispirms jau Finanšu ministrijai. Budžeta votēšana un funkciju sadalījums starp likumdošanu un izpildvaru piešķir budžetam politisko dokumenta saturu.
Budžeta pieņemšanas process pēc savas būtības ir politisks akts. Tas ir pārvaldes plāns nākamajam laika posmam, vadības programma, ko izpildvara piedāvā parlamentam akceptēt. Vēl vairāk – dažās demokrātiskās valstīs iepriekšējā ieņēmumu un nodokļu apstiprināšana ir politisks līdzeklis, kas nodrošina regulāru parlamenta sasaukšanu un regulē izpildvaras darbību.