Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšana 1940.gadā. Iekšējie un ārējie faktori

Padomju Savienība savā notā apsūdz Latviju 1939. gada Palīdzības pakta pārkāpšanu. Atrodot, “ka tādu stāvokli tālāk vairs nevar paciest”. PSRS 1940. ada 16. jūnijā, svētdien, plkst. 14.00 (pēc Maskavas laika) notas veidā no Latvijas valdības pieprasījusi:
Sastādīt valdību, kas būtu spējīga un gatava nodrošināt Palīdzības pakta “izvešanu dzīvē”;
Brīvi ielaist padomju karaspēka papilddaļas Latvijas teritorijā, “lai tās novietotu Latvijas svarīgākajos centros tādā skaitā, kas būtu pietiekošs, lai nodrošinātu ... Palīdzības pakta realizēšanas iespēju...”
Padomju valdība gaidīs Latvijas valdības atbildi līdz 16. jūnijam, plkst. 11. naktī (pēc Maskavas laika). Latvijas valdības atbildes nepiesūtīšanas līdz šim termiņam tiks uzskatīts par atteikumu pildīt Padomju Savienības augšminētās prasības.
Padomju nota publicēta ar virsrakstu “Paziņojums”, bet tā uzskatāma par ultimātu.
Bet šie dokumenti viennozīmīgi neaizliedza pielietot varu un varas draudus. Šāda satura norma iekļauta 1945. gada Apvienoto Nāciju Hartā (2. 4. pants) un vēlākos dokumentos.
1940. gados varas lietošana un varas piedraudēšana tika nosodīts sakarā ar “intervencijas” aizliegumu. Taču izņēmuma gadījumos intervencija tika atzīta par likumīgu.…