Latvijas valdības. Valda Dombrovska otrās valdības analīze

SECINĀJUMI
Likumdevēja vara nodarbojas ar likumu izdošanu, taču izpildvara ir šo likumu tiešais izpildītājs. Premjerministra amata kandidātam apspriežoties ar politisko partiju līderiem, tiek sagatavota valdības programma jeb deklarāciju un lēmuma projekts par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai. Izpildvara teorētiski ir pakļauta likumdevējam, tātad parlamentam ir jāizsaka uzticība jaunajai valdībai, lai tā varētu uzsākt darbu. Par visas izpildvaras vadītāju parlamentārā sistēmā tiek uzskatīts premjerministrs, taču parlamentārā sistēmā valdība ir atkarīga no parlamenta uzticības tam, premjerministrs ieņem vien valdības priekšsēdētāja lomu.
Izpildvarai atšķirībā no pārējiem diviem varas atzariem (likumdevēja varas un tiesu varas) ir svarīgi resursi (finanšu, cilvēkresursi, materiālie resursi u.c.). Šo resursu esamības dēļ izpildvara atšķirībā no likumdevēja varas pilnvērtīgāk nodrošina valsts vienotību un pārstāv tās būtību un attīstību.
Atbildot uz darba ievadā izvirzīto izpētes jautājumu, Valda Dombrovska valdība tika veidota apzinoties to, ka valsts ir jārehabilitē pēc finanšu krīzes. Valdis Zatlers par premjerministra amata kandidātu nominēja Valdi Dombrovski. Nākamais posms bija koalīcijas izveide. Pēc ilgām sarunām par trešo koalīcijas partneri tika nolemts, ka koalīcija sastāvēs no divām politiskajām partijām – no “Vienotības” un no “Zaļo un zemnieku savienības”, kurām kopā Saeimā bija 55 balsis. Saeima valdību apstiprināja ar 63 balsīm.
“Vienotības” pārziņā bija septiņas ministrijas, bet “Zaļo un Zemnieku savienības” – sešas. 2011. gada 1. janvārī, apvienojot Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, tika samazināts kopējais ministriju skaits – no 14 uz 13 ministrijām.
…