Latvijas valdības rīcības apraksts un analīze saistībā ar pašvaldību vēlēšanu norises pārkāpumiem

“Demokrātja- tautas vara”, tā saka klasiskā definīcija, kas ir demokrātijas valdīšanas formas pamattēze, pamatideja. Ar vēlēšanu starpniecību sabiedrība konkrētām personām piešķir tiesības vadīt sevi, savas valsts vai reģiona politisko, ekonomisko, sociālo dzīvi, tās attīstību. Būtībā tā savu likteni nodod šo cilvēku rokās, apliecinot savu ticību viņu godaprātam un spējām.
Latvijas politiskās nestabilitātes un demagoģijas apstākļos ticības vai nu nav, vai arī tās pietrūkst, lai gūtu sabiedrības atbalstu. Savukārt zemais dzīves līmenis, neticība uzlabojumiem nākotnē, nereti pakļauj cilvēkus politiskajai apātijai, kas rada priekšnoteikumus manipulācijai ar viņiem, ko politiskās varas tīkotāji izmanto savtīgos nolūkos Saeimas, pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes priekšvēlēšanu kampaņās.
Pirms katrām vēlēšanām aktualizējas diskusijaspar vēlētāju izvēles nelikumīgu iespaidošanu, balsu uzpirkšanu un par citām ar likumu aizliegtām aktivitātēm, kuru mērķis ir ietekmēt vēlētāju izvēli. Šādas pretlikumīgas darbības pierādīt ir ļoti sarežģīti, gandrīz neiespējami.
Citus vēlēšanu gaitas un balsu skaitīšanas procesā pieļautos pārkāpumus gan konstatēt, gan pierādīt ir vienkāršāk. Kā liecina šī gada 11. marta pašvaldību vēlēšanu gaita, vēlēšanu locekļu kļūdīšanās (Preiļu novada domes vēlēšanās), skaitot balsis, un nekorekta attieksme pret normatīvo aktu vēlēšanu komisijām ievērošanu (Bauskas rajona Viesturu pagasta pašvaldību vēlēšanas), vēlēšanu komisiju locekļu neprofesionalitātes problēma pastāv. Kā atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas(CVK) priekšsēdētāja vietniece Kristīne Bērzina, līdz CVK informācija par vēlēšanu norises pārkāpumiem nonāk tikai pēc pilsētas tiesas iesniegto sūdzību atzīšanas par pamatotām, sprieduma pasludināšanas.ja tiesa nospriež, ka attiecīgās vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu ir atceļams, CVK izsludina jaunas vēlēšanas attiecīgajā pašvaldībā.…