Dubnas upes baseinā gada vidējais nokrišņu daudzums ir no 600 līdz 650 mm. Gaisa temperatūra janvārī sasniedz -6 °C, bet jūlijā tā ir ap 17 °C. Vidējais bezsala periods 150 līdz 160 dienas gadā (Turlajs, 2004).
Dubnas upes iztekas rajonā dominē erodētā podzolaugsne un velēnu glejaugsne un zemā purva kūdraugsne, kā arī velēnu podzolaugsne un pseidoglejotā augsne. Vidusdaļā dominē velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne, kā arī nedaudz velēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās augsnes. Ietekas rajonā dominē velēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās augsnes un nedaudz purvu kūdraugsnes (Turlajs, 2004).
Dubnas upes baseinā ietilpst dabas liegums „dubnas paliene” un tas atrodas Natura 2000 teritorijā. Teritorija izveidota 2004. gadā, lai saglabātu izcilas sugām bagātas mēreni mitras pļavas un upju palieņu pļavas (ES Biotopu direktīvas biotopi), kas aizņem lielas platības. Teritorijā sastopamas 3 īpaši aizsargājamas augu sugas: jumstiņu gladiola, rūgtā drudzenīte un stāvlapu dzegužpirkstīte (DAP, 2010). Dubnas baseinā labprāt lielā skaitā mitinās grieze (Crex crex), mazais ērglis (Aquila pomarina), ormanītis (Porzana porzana), dzērve (Grus grus), brūnā čakste (Lanius collurio) (Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Bez dat.). Ūdenī mīt līdakas, asari, raudas, bet Lēnākajā lejtecē arī ālanti, plauži, zandarti (Kalniņš, Bez dat.).
Uz Dubnas upi darbojas vidēji liela antropogēnā slodze: 56,9% no baseina aizņem lauksaimniecības zemes, 0,7% urbanizētās teritorijas un tikai 33,6% meži (LVĢMA1, 2001). Nelielā skaitā upes baseina teritorijā ir augstie sūnu purvi un zemie jeb zāļu purvi (Turlajs, 2004). Pašlaik Dubnas upē no punktveida avotiem, kas ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nonāk 5,4 tonnas/gadā kopējā fosfora, 27,6 tonnas/gadā kopējā slāpekļa un 17,2 tonnas/ gadā BSP5 (LVĢMA1, 2001).
Izmantojot lielo upes kritumu un vienmērīgo caurteci, Dubnas baseinā agrāk darbojas daudzas ūdensdzirnavas. Tuvojoties Višķu ezeram, Dubna līkumo pa dziļu, kokiem apaugušu ieleju. Tur senāk darbojušās Šķlivšķu ūdensdzirnavas. Dzirnavezers ar apkārtējo teritoriju ir valsts aizsardzībā. Dubna lejteces posmā lejpus Rēzeknes – Daugavpils dzelzceļa tilta tika regulēta 61,6 km garumā. Tas bija viens no lielākajiem meliorācijas pasākumiem Latvijā 30.gados. Šajā laikā arī Dubnas augštecē regulēja tās gultni no Cārmaņa ezera līdz Ojatu ezeram 4,5 km garumā. 1973. gadā Dubnas labajā krastā 9 km lejpus višķiem uzbūvēja 614 ha lielu polderi ar sūkņu staciju un 2,3 km garu aizsargdambi. Padziļināja arī gultni lejpus Ošas ietekas (Beikerts, 1995).
…
