Gauja
Kreisā krasta pietekas - Pīsla, Meļļupīte, Dzērbe, Dzestrene, Pērļupīte, Tirziņa, Vidaga, Vizla, Palsa, Rauza, Alkšņupe, Vija(60km), Abuls(52km), Dedums, Miegupe, Grīviņupīte, Rauna(50km), Rakšupe, Amata(67km), Skaļupe, Līgatne, Vildoga, Vējupīte, Lorupe, Egļupe, Straujupīte.
Labā krasta pietekas – Augstupīte, Tulija, Uriekste, Tirza(80km), Pīļupīte, Dzērve, Mustjegi(79km), Kaičupe, Stakļupīte, Streņčupīte, Krāčupe, Mellupe, Rātsupite, Jumara, Strīķupe, Lenčupe, Draņķupīte, Brasla(70km), Loja.Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet tā kā senā izteka ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu uzskata Arnīšu upi, kas sākas Elkas kalna pakājē, tek caur Zobola ez., nosusinātā Laidza ezera vietā tā satek ar Gaujiņu, šī vieta, arī ir viens no Gaujas iztekas variantiem. Šeit Gauja iegūst savu vārdu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus. Gauja apliec Vidzemes Centrālo augstieni. No baseina platības 30% aizņem meži, 5% purvi. Baseinā apmēram 860 ezeru, 55 km² kopplatībā. Augšdaļā Gauja līkumo pa Vidzemes Centrālo augstieni, bet pie Rankas sāk tecējumu pa Vidusgaujas ieplaku, kur 24km garumā tek pa Latvijas-Igaunijas robežu. Šajā posmā Gauja ir diezgan garlaicīga, ar krūmiem apaugušiem krastiem. No Igaunijas Gaujā ietek tās lielākā pieteka – Mustjegi, satekas vietā rodas iespaids, ka Mustjegi ir stipri vien platāka par Gauju. Starp Valmieru un Murjāņiem upe plūst pa Gaujas senleju, bet tālāk pa Piejūras zemieni līdz ietekai Rīgas jūras līcī pie Carnikavas.…
