1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas neatkarība, un 1919. gada 28.septembrī, laikā, kad vēl norisa nacionālās atbrīvošanās cīņas, bijušajā Rīgas Politehniskā institūta ēkā svinīgi tika atklāta Latvijas Augstskola (kopš 1922./23. m. g. - Latvijas Universitāte). Jaunā augstākā mācību iestāde kļuva par vienu no būtiskākajiem latviešu tautas brīvības manifestiem. Tieši tāpēc vairāk nekā jebkura cita augstskola Latvijas Universitāte ir cieši saistīta ar mūsu neatkarīgās valsts vēsturi. LU dzima un veidojās līdz ar mūsu valsti, bet vēlāk šī Universitāte pilnveidoja Latviju pašu.
No 1919. līdz 1940. gadam LU bija Latvijā lielākais augstākās izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kurā veidojās un attīstījās inteliģence. Latvijas valsts augsti vērtēja izglītību, atbalstot to gan morāli, gan finansiāli. Piemēram, no kopējā valsts budžeta izdevumiem 1937./ 38. m. g. izglītībai bija paredzēti 14,7% (pārējā Eiropā - 12,1%). Valsts izdevumu ziņā izglītība ieņēma 3. vietu aiz saimnieciskās dzīves veicināšanas un aizsardzības izdevumiem.
LU pirmo reizi pasaulē uzsāka mācības latviešu valodā. Tās 12 fakultātēs varēja studēt humanitārās (ieskaitot teoloģiju), tehniskās, eksaktās un dabas zinātnes. Latviešu mācību valodas ieviešana neliecināja par cittautiešu noniecināšanu, jo 1937./ 38.m.g. no 6780 LU studentiem 86% bija latvieši, 6,4% - ebreji, 3,8% - vācieši, 2,8% - krievi, 0,4% - poļi, 0,3% - lietuvieši, 0,3% - igauņi un 1% - citu tautību studenti.
Darba mērķis ir izpētīt Latvijas Universitātes (LU) menedžmentu un stratēģiju 2005.-2017. gados.
Darba uzdevumi:
1.Izpētīt organizācijas vispārējo darbību
2.Izpētīt organizācijas misiju, mērķus un stratēģiju
3.Izpētīt organizatorisku struktūru
4.SVID analīze
5.Noteikt jaunas misijas un stratēģisko mērķu formulējumu
6.Organizācijas darbības plānu sistēma ( jāformulē konkrēti stratēģiskie, taktiskie un operatīvie plāni, ņemot vērā jauno misiju un stratēģiskos mērķus)
7.Izpētīt darbinieku motivēšanu organizācijā
8.Analizēt organizācijas darbības kontroli
9.Analizēt vadīšanas stilu
10.Neformālās grupas organizācijā
11.Organizācijas kultūra
12.Izdarīt secinājumus un priekšlikumus.
Darba metodes:
1.Analītiskā;
2.Empīriskā;
3.Monogrāfiskā.
Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar 1862. gada dibināto Rīgas Politehnikumu, ko 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu. 1919. gada 8. februārī Latvijas SPR valdība parakstīja dekrētu par šā institūta likvidēšanu un Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tā bāzes. Latvijas Augstskolas atklāšana notika 1919. gada 28. septembrī neatkarīgās Latvijas apstākļos. Tās Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu "Latvijas Universitāte". 1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā izveidotā valdība likvidēja Latvijas Universitātes autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja to par Latvijas Valsts universitāti. Latvijai nostājoties uz valstiskas neatkarības atjaunošanas ceļa, 1990. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. Tās otro Satversmi ir pieņēmusi Latvijas Universitātes Satversmes sapulce 1991. gada 15. maijā, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991. gada 18. septembrī. Saskaņā ar LR 1995. gada Augstskolu likumu LU Satversmes sapulce 1996. gada 29. martā pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998. gada 5. februārī. …
