Visplašākajā izpratnē kultūra nav atsevišķa dzīves joma, bet ir viss, ko cilvēks sabiedrībā ir radījis un rada, ieskaitot sevi pašu un sabiedrību.
Kultūra pastāv un izpaužas ikvienā cilvēka darbības laukā kā noteiktu vērtību apziņa. Tā veido un nosaka nācijas un indivīdu attieksmi pret pasauli, citiem pret sevi.
Kultūras misija ir vairot humāno cilvēkā un līdz to sabiedrībā, tautā, veidot izpratni par vērtībām un cilvēciskās eksistences jēgu.
Cilvēces kopīgais kultūras mantojums veidojas no atsevišķu nāciju kultūras pienesuma. Tāpēc savas kultūras kopšana un attīstīšana ir katras nācijas tiesības un pienākums, tās pastāvēšanas nosacījums.
Kultūras pastāvēšanas un pilnveidošanās pamatnosacījums ir brīvība, tāpēc vēsturiski kultūras un varas attiecības Latvijā veidojušās pretrunīgi un pārsvarā ir bijušas antagonistiskas. Pat atjaunojoties neatkarīgai, demokrātiskai valstij, tautā saglabājas neuzticīga, aizdomu pilna attieksme pret valsts politikas nepieciešamību kultūras jomā. Taču valstis, kurām ir stabils demokrātijas tradīcijas, savā pieredzē apliecina: tautas un valsts kopdarbs sabiedrības garīgās kvalitātes celšanā kļūst auglīgs, ja tas balstās vienotā vērtību izpratnē.
Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji 1993. gada oktobrī nolēma, ka Eiropas Padomei ir jāsargā demokrātijas drošība, kuras pamatā ir cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskas valsts principi. Eiropas Padomes darbības mērķi ir: aizstāvēt un nostiprināt demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskas valsts principus; meklēt risinājumus nozīmīgām sabiedrības problēmām; stiprināt Eiropas identitātes apzināšanos un veicināt dažādām kultūrām piederīgu tautu savstarpējo saprašanos utt.
Tagad Latvijā darbojas Kultūras ministrija - valsts pārvaldes institūcija, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku. Kultūras ministrija darbojas, pamatojoties uz Kultūras ministrijas nolikumu, Kultūras ministrijas darbības stratēģiju, Ministru kabineta deklarāciju un Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm.
Latvijas kultūrpolitika
Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatprincips ir neiekļauties radošo procesu regulēšanā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus un nepieciešamos resursus kultūras procesa norisei, indivīda un tautas pozitīvās radošās iniciatīvas atraisīšanai, kā arī kultūras infrastruktūras funkcionēšanai.
Valsts kultūrpolitikas pamatuzdevums ir nodrošināt Latvijas kultūras procesa nepārtrauktību, nepieļaut pārrāvumus tā attīstībā un sargāt tā nacionālo savdabību.
Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatmērķis ir brīva, radoši darbīga, garīgi bagāta, humāna, nacionāli pašapzinīga personība demokrātiskas nacionālas valsts garīgi izkoptā, humānā sabiedrība.
Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām. Valsts īsteno līdzsvarotu kultūrpolitiku, kas saliedē un koordinē sabiedrības darbību, nostiprina eiropeiska tipa kultūras attīstības modeli, kurā valstiski pārraudzītas kultūras norises līdzsvaroti apvienotas ar daudzveidīgām pašvaldību kultūrpolitikas, sabiedriskās un privātās iniciatīvas izpausmēm.…
