Latvijas un Japānas kultūras salīdzinājums

10. Sociālie grupējumi un attiecības
Latvijā 2019. gada pētījums «Vēlētāju gaidas» liecina par to, ka nedaudz vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto uzskata, ka dzīves līmenis Latvijā ir pietuvojies "veco" Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līmenim. 38% aptaujāto šādu progresu nav saskatījuši, tostarp biežāk šādi atbildēji reģionos dzīvojošie iedzīvotāji, bet 7% nespēja sniegt atbildi uz šo jautājumu. Kā lielākie ieguvumi no Latvijas dalības ES visbiežāk tika minēti ES fondi, kas veicina ceļu, skolu, infrastruktūras un citu objektu celtniecību un uzņēmējdarbības attīstību. Tāpat respondenti novērtējuši pozitīvās pārmaiņas, kas skārušas viņus personīgi, minot, ka pieaugusi to finansiālā labklājība, parādījusies iespēja ceļot, iegūt izglītību un pieredzi, strādājot ārzemēs. Taujāti, cik lielā mērā cilvēki jūtas sociāli aizsargāti, salīdzinot ar citām "vecajām" ES dalībvalstīm, piemēram, Franciju un Vāciju, tikai 17% respondenti norādīja, ka jūtas pilnībā sociāli aizsargāti, bet 41% atbildējis, ka jūtas daļēji sociāli aizsargāti. 34% minējuši, ka nejūtas sociāli aizsargāti. Pētījumā atklājies, ka sociāli nodrošinātāki jūtas tie cilvēki, kas strādā valsts darbā (53% iedzīvotāju uzskata, ka dzīves līmenis Latvijā pietuvojies "vecajām" ES dalībvalstīm, 2019).
Latvijā 2018. gadā vidējā bruto darba alga bija 1004 eiro (Luste, 2019). Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir diezgan zems, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.(Dzīve Eiropas Savienībā, b.g.).
Japānā saskaņā ar Japānas policijas aplēsēm organizētas noziedzības grupējumā "Jamaguči-gumi", kas ir lielākais no organizētās noziedzības sindikātiem jeb jakuzu grupējumiem Japānā, ir aptuveni 23 tūkstoši biedru. Kopumā Japānā ir aptuveni 60 tūkstoši jakuzas biedru (Sašķēlies viens no lielākajiem Japānas organizētās noziedzības grupējumiem, 2017).
…