Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Latvijas Republikas valstiskuma veidošanās vēsturiskie priekšnoteikumi | 5 |
1.2. | Latvijas Republikas konstitucionālās iekārtas rašanās | 10 |
1.3. | 1922.gada Satversme | 15 |
1.4. | 1991.gada 21. augusta konstitucionālā likuma pieņemšana | 19 |
2. | Itālija 18.gs. beigās un 19.gs | 21 |
2.1. | Pirmās konstitūcijas Dienviditālijas valstīs | 24 |
2.2. | Pjēmontas statūts (1848.) | 25 |
2.3. | 1870.gada Itālijas karalistes konstitūcija | 26 |
3. | Itālijas republikas proklamēšana | 27 |
3.1. | Itālijas 1947.gada konstitūcija | 29 |
3.2. | Konstitucionālās garantijas | 33 |
Nobeigums | 34 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 36 |
Ar jēdzienu ‘konstitūcija’ parasti saprot normu kopumu, kas apraksta attiecīgās valsts pārvaldes sistēmu un attiecības starp šīs sistēmas sastāvdaļām. Šis jēdziens ir radies 17.gs. Konstitūcijās parasti tiek fiksētas arī indivīda tiesības un pienākumi attiecībā pret valsti. Šie dokumenti nav pārmērīgi apjomīgi, jo tajos aprakstīti tikai valsts funkcionēšanas vispārīgie principi.
Vairākums valstu ir pieņēmušas rakstītās konstitūcijas, kurās visai skaidri definēta katras institūcijas loma un nozīme. Tomēr dažās valstīs(piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē ) darbojas t.s. nerakstītās konstitūcijas elastīgums un iespējas tos visai brīvi interpretēt un mainīt. Savukārt rakstītās konstitūcijas nodrošina lielāku noteiktību, stabilitāti un konstitucionālās garantijas gan atsevišķiem pilsoņiem, gan pilsoņu apvienībām.
Lai gan dažādu valstu konstitūcijas atšķiras, tām ir vairāki kopīgi elementi. Parasti konstitūcijā vispārīgi tiek aprakstītas nozīmīgākās valsts pārvaldei radītās institūcijas un to savstarpējās attiecības. Konstitūcijā ne reti tiek iekļauta arī sadaļa par indivīda tiesībām . Tajā parasti tiek nosauktas cilvēka pamatbrīvības – apziņas brīvība, vārda brīvība, tiesības veidot organizācijas u.tml. Tomēr vairāku valstu konstitūcijās, kas pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, ir iekļautas arī sociālās tiesības. Šādas konstitūcijas ir, piemēram, Vācijā, Brazīlijā.
Viena no izplatītākajām konstitūciju kopīgajām iezīmēm ir valdības atbildības definējums, proti, vai valdība ir atbildīga par visu valsti vai tikai zināmu tās daļu vai jomu. Citiem vārdiem sakot, konstitūcijā tiek definēts tas, vai valsts ir unitāra vai federatīva.
Darba mērķis- iepazīties ar Latvijas un Itālijas konstitūciju rašanās vēsturi, attīstības gaitu. Izpētīt abu valstu konstitūciju kopīgās un atšķirīgās īpatnības.
Tika izvirzīti šādi pētījuma uzdevumi :
1.Izpētīt Latvijas un Itālijas konstitūciju rašanās vēsturi, attīstības gaitu;
2.Izpētīt Itālijas konstitūcijas pamatprincipus ;
3.Izpētīt Latvijas konstitūcijas pamatprincipus.
…
Vairākums valstu ir pieņēmušas rakstītās konstitūcijas, kurās visai skaidri definēta katras institūcijas loma un nozīme. Tomēr dažās valstīs(piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē ) darbojas t.s. nerakstītās konstitūcijas elastīgums un iespējas tos visai brīvi interpretēt un mainīt. Savukārt rakstītās konstitūcijas nodrošina lielāku noteiktību, stabilitāti un konstitucionālās garantijas gan atsevišķiem pilsoņiem, gan pilsoņu apvienībām. Lai gan dažādu valstu konstitūcijas atšķiras, tām ir vairāki kopīgi elementi. Parasti konstitūcijā vispārīgi tiek aprakstītas nozīmīgākās valsts pārvaldei radītās institūcijas un to savstarpējās attiecības. Konstitūcijā ne reti tiek iekļauta arī sadaļa par indivīda tiesībām . Tajā parasti tiek nosauktas cilvēka pamatbrīvības – apziņas brīvība, vārda brīvība, tiesības veidot organizācijas u.tml.
- Latvijas un Itālijas konstitūciju salīdzinājumi
- Musolīni fašisma ideoloģijas izpausme Itālijas arhitektūrā (1922.-1943.)
- Senās Romas arhitektūra
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Konstitūciju pieņemšanas un izmaiņas kārtība
Referāts augstskolai3
-
Japānas imperatora vizītes Latvijā atspoguļojums Latvijas presē
Referāts augstskolai5
-
Latvijas attīstības scenāriji pirms un pēc iestāšanās NATO
Referāts augstskolai13
Novērtēts! -
Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES
Referāts augstskolai8
-
Autoritārās iekārtas raksturīgākās izpausmes Latvijas Republikā (1934.-1940.)
Referāts augstskolai13