Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:864573
 
Vērtējums:
Publicēts: 17.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Latvijas Republikas valstiskuma veidošanās vēsturiskie priekšnoteikumi    5
1.2.  Latvijas Republikas konstitucionālās iekārtas rašanās    10
1.3.  1922.gada Satversme    15
1.4.  1991.gada 21. augusta konstitucionālā likuma pieņemšana    19
2.  Itālija 18.gs. beigās un 19.gs    21
2.1.  Pirmās konstitūcijas Dienviditālijas valstīs    24
2.2.  Pjēmontas statūts (1848.)    25
2.3.  1870.gada Itālijas karalistes konstitūcija    26
3.  Itālijas republikas proklamēšana    27
3.1.  Itālijas 1947.gada konstitūcija    29
3.2.  Konstitucionālās garantijas    33
  Nobeigums    34
  Izmantotās literatūras saraksts    36
Darba fragmentsAizvērt

Ar jēdzienu ‘konstitūcija’ parasti saprot normu kopumu, kas apraksta attiecīgās valsts pārvaldes sistēmu un attiecības starp šīs sistēmas sastāvdaļām. Šis jēdziens ir radies 17.gs. Konstitūcijās parasti tiek fiksētas arī indivīda tiesības un pienākumi attiecībā pret valsti. Šie dokumenti nav pārmērīgi apjomīgi, jo tajos aprakstīti tikai valsts funkcionēšanas vispārīgie principi.
Vairākums valstu ir pieņēmušas rakstītās konstitūcijas, kurās visai skaidri definēta katras institūcijas loma un nozīme. Tomēr dažās valstīs(piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē ) darbojas t.s. nerakstītās konstitūcijas elastīgums un iespējas tos visai brīvi interpretēt un mainīt. Savukārt rakstītās konstitūcijas nodrošina lielāku noteiktību, stabilitāti un konstitucionālās garantijas gan atsevišķiem pilsoņiem, gan pilsoņu apvienībām.
Lai gan dažādu valstu konstitūcijas atšķiras, tām ir vairāki kopīgi elementi. Parasti konstitūcijā vispārīgi tiek aprakstītas nozīmīgākās valsts pārvaldei radītās institūcijas un to savstarpējās attiecības. Konstitūcijā ne reti tiek iekļauta arī sadaļa par indivīda tiesībām . Tajā parasti tiek nosauktas cilvēka pamatbrīvības – apziņas brīvība, vārda brīvība, tiesības veidot organizācijas u.tml. Tomēr vairāku valstu konstitūcijās, kas pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, ir iekļautas arī sociālās tiesības. Šādas konstitūcijas ir, piemēram, Vācijā, Brazīlijā.
Viena no izplatītākajām konstitūciju kopīgajām iezīmēm ir valdības atbildības definējums, proti, vai valdība ir atbildīga par visu valsti vai tikai zināmu tās daļu vai jomu. Citiem vārdiem sakot, konstitūcijā tiek definēts tas, vai valsts ir unitāra vai federatīva.
Darba mērķis- iepazīties ar Latvijas un Itālijas konstitūciju rašanās vēsturi, attīstības gaitu. Izpētīt abu valstu konstitūciju kopīgās un atšķirīgās īpatnības.
Tika izvirzīti šādi pētījuma uzdevumi :
1.Izpētīt Latvijas un Itālijas konstitūciju rašanās vēsturi, attīstības gaitu;
2.Izpētīt Itālijas konstitūcijas pamatprincipus ;
3.Izpētīt Latvijas konstitūcijas pamatprincipus.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties