Latvijas un Igaunijas tiesībsarga institūcija, to atšķirības

Secinājumi.
1. Tiesībsargs Latvijā savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam, nevienai personai, valsts vai pašvaldību institūcijai nav tiesību ietekmēt Tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga likuma 4.panta 2.daļa nosaka arī to, ka Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs politiskajā ziņā, jo Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.
2. Tiesībsargu Latvijā ievēl uz pieciem gadiem, šis termiņš noteikts Tiesībsarga likuma 7.panta 1.daļā, kā arī viņu var ievēlēt atkārtoti atbilstoši 7.panta 2.daļai. Latvijas Republikas Tiesībsargam ir savs zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu, kā arī Tiesībsargam ir valsts budžeta konts Valsts kasē. Par informācijas nesniegšanu un/vai nepatiesas informācijas sniegšanu Tiesībsargam, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.10 pants paredz naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.
3. Tiesību kancleru pēc prezidenta ieteikuma uz septiņiem gadiem ieceļ Igaunijas parlaments. Šī amatpersona nav nedz likumdevēja, nedz tiesu vai izpildvaras sastāvā, līdz ar to tai ir nodrošināts ļoti augsts neatkarības līmenis. Reizi gadā tieslietu kanclers par savu darbu sniedz pārskatu parlamentam.
4. Igaunijas tiesību kanclera funkcijas ir plašākas nekā citās valstīs izveidotajām ombudsmeņa institūcijām. Būtiskākā atšķirība - papildus "klasiskajām" ombudsmeņa funkcijām šī amatpersona Igaunijā pilda arī konstitucionālās uzraudzības pienākumus (vēl šādas funkcijas ir Igaunijas Augstākās tiesas palātai, bet atsevišķas konstitucionālās tiesas mūsu kaimiņvalstī nav). Turklāt tieši šie pienākumi vēsturiski ir Igaunijas tiesību kanclera institūcijas pamatā.
…