Latvijas un Eiropas Savienības attiecību attīstība

Pirms 1991.gada neviena tā laika Eiropas Kopienu dalībvalsts nebija atdzinusi triju Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā kā tiesisku. Pašu Kopienu iestādes īpaši aktīvu Baltijas politiku neizvērsa, tomēr raudzījās, lai to rīcība nevarētu tikt iztulkota kā Baltijas valstu aneksijas atzīšana. Tas bija papildus atbalsts Baltijas valstu nepārtrauktai starptautiski tiesiskai eksistencei, neraugoties uz to okupāciju un aneksiju. Arī vēlāk, Atmodas periodā, Eiropas Parlaments biežāk debatēja par situāciju Baltijas valstīs, paužot simpātijas to neatkarības atjaunošanas centieniem.
Baltijas valstīs okupācija un piecdesmit gadus ilgā atrašanās PSRS sastāvā, ir radījusi tajās daudz dziļāku ekonomisko krīzi, daudz vairāk iekšpolitisko problēmu nekā citām Centrālās un Austrumeiropas kandidātvalstīm, līdz ar to daudz nelabvēlīgākas starta pozīcijas virzībā uz Eiropas Savienību. Tomēr neilgā, bet piesātinātā Latvijas un Eiropas Savienības attiecību vēsture liecina, ka sadarbība kļūst arvien ciešāka, palielinās savstarpējā izpratne un uzticēšanas, nostiprinās ekonomiskās saites.
Latvijas iestāšanas Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā bija 1995.gadā izvirzīto Latvijas ārpolitikas mērķu piepildījums un ilga, saspringta darba rezultāts, ko daudzi Latvijas iedzīvotāji iespējams nemaz neapzinās. Tādēļ šajā darbā Latvijas un Eiropas Savienības attiecības aplūkošu vēsturiskā perspektīvā, iedalot attīstību vairākos posmos, kas palīdzētu labāk saskatīt Latvijas pakāpenisko tuvošanos Eiropas Savienībai un kāds darbs tika ieguldīts, lai mēs varētu dzīvot tagad Eiropas Savienībā un lai saprastu, kādēļ iestāšanās Eiropas Savienībā mums vispār bija nepieciešama.…