Latvijas un Beļģijas māsu izdegšanas sindroma izpausmju un to ietekmējošo faktoru salīdzinošā analīze

Izdegšanu jeb izsīkumu dēvē par 21. gadsimta slimību, saistot to ar ikdienas dzīves steigu, stresu. Amerikas Nacionālā veselības un profesionālās aizsardzības institūta dati liecina, ka ar izdegšanas sindromu visā pasaulē slimo apmēram 35 miljoni cilvēku, 5 miljoni no tiem ir Amerikas iedzīvotāji. Vācijā 25 % algoto darbinieku atrodas kādā no izdegšanas stadijām. 20. gadsimta 50 gados uzskatīja, ka saslimšanu izsauc neizpētīts vīruss. Amerikāņu ārsts un psihoanalītiķis Herberts Froidenbergers 1974. gadā aprakstīja šo stāvokli veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem brīvprātīgajiem. Viņš to izvirzīja kā jautājumu par dzīves kvalitāti - ilgu laiku šis sindroms noris bez ārējiem simptomiem, un to diagnosticēt var tikai, analizējot cilvēka dzīves kvalitātes aspektus [1]. Amerikāņu psiholoģe K.Maslača uzskata, ka emocionāls izsīkums jeb izdegšana novērojama vairāk to profesiju pārstāvjiem, kuri darbojas ar palīdzības sniegšanu saistītās sfērās. Šī saslimšana var izplatīties epidēmijveidīgi [6].
Izdegšanas sindroma attīstību var iedalīt vairākos posmos. J.Fenglers 1998. gadā aprakstīja 10 pakāpes. Sākumā darbinieku raksturo izteikta laipnība un ideālisms, vēlme savu darbu padarīt ļoti labi. Tam tālāk seko vainas un bezpalīdzības sajūtas līdz beidzot pati izdegšana.
Izdegšanas sindroms izpaužas ar trīs veidu simpto­miem: fiziskiem, tādiem kā nogurums, nespēks, galvassāpes, miega traucējumi, ķermeņa masas izmaiņas; emocionāliem (paaugstināts prasīgums pret sevi, apjukums, garlaicība, sarkasms, nervozitāte); kognitīvajiem un uzvedības (vēlme sociāli izolēties, neadaptīva uzvedība) simptomiem. Pārāk liela darba slodze, atbildība, lielas prasības, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums ir šā stāvokļa veidošanās priekšnosacījumi.…