Latvijas un ārzemju ceļotājus raksturojošie rādītāji

Par sistemātiskas uzskaites pašu sākumu tūrismā var uzskatīt 20.gs. pirmo pusi. Tajā laikā ceļojuma statistika bija visai primitīva, tā tika vākta un apkopota nacionālās drošības interesēs, kā arī kontrolējot migrācijas procesus un nodokļu ievākšanu, nevis, lai uzskaitītu tūristus. Tūristi tika skaitīti kopā ar pārējiem cilvēkiem, kas šķērsojuši robežu, netika izdalītas atsevišķas kategorijas.
Nākamais posms starptautiskā tūrisma statistikas attīstībā ir 40., 50. gadi, kad pēckara gados Eiropas valstis lielas cerības lika uz starptautisko tūrismu. Pakāpeniski parastās uzskaites operācijas kļuva sarežģītākas un iekļāva dažādus tūristu migrācijas analīzes elementus.
Mūsdienās tūrisma statistika tiek veidota ar mērķi izvērtēt tūrisma ietekmi uz valsts ekonomiku, noskaidrot galvenos virzienus un tendences tūrisma attīstībā.
Galvenie tūristu plūsmas statistikas rādītāji ir tūristu ierašanās vai aizbraukšanu skaits un ceļojuma ilgums. Ar ierašanās vai aizbraukšanu skaitu saprot reģistrēto tūristu skaitu, kas ir ieradušies tajā vai citā valstī (vai aizbraukuši no tās) noteiktā laika periodā. Tas ir galvenais rādītājs tūristu plūsmas atspoguļošanā, un tiek izteikts absolūtos skaitļos noteiktā laika posmā.
Statistikas dati par tūristu ierašanās skaitu tiek grupēti pēc ceļojuma mērķa, izmantotā transporta un valstīm, no kurienes tūristi ieradušies.
Statistikā kā rādītājs tiek izmantots arī vidējais ceļojuma ilgums. Īslaicīgi ceļojumi (1 - 3 naktis) pārsvarā tiek rīkoti ar mērķi atpūsties un izklaidēties brīvdienās vai svētku dienās, kā arī, lai kārtotu darījumus. Otrajā grupā (4 - 7 naktis) tiek ierindoti ceļojumi ar dažādu motivāciju, pārsvarā tā ir atpūta ceļojuma laikā. Vidēja garuma ceļojumus (8 -28 naktis) arī izvēlas atvaļinājuma pavadīšanai ar mērķi atpūsties. Ceļojumi virs 29 naktīm tiek skaitīti pie ilglaicīgā tūrisma. …