Tūrisms kā pakalpojumu sfēras sastāvdaļa pasaulē jau sen atzīts par vienu no perspektīvākajām un ienesīgākajām nozarēm. Arī Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi tūrisma attīstībai, tomēr šobrīd tūrisms Latvijā vēl neieņem pienācīgi augstu vietu. Latvijas tūrisma potenciāla apzināšanas, pastāvošās situācijas vērtējums un problēmu konstatēšanas un to risinājuma meklējumi ir pamats, lai stāvoklis Latvijā uzlabotos.
Tūrisma nākotne Latvijā, manuprāt, varētu balstīties tieši uz tūrisma attīstīšanu reģionālā mērogā, iesaistot tajā visus valsts reģionus un pašvaldības. Reģionālais tūrisms kā atsevišķa, patstāvīga tautsaimniecības nozare Latvijā pagaidām ir relatīvi jauna nozare, salīdzinot ar kūrortu tūrismu, kas ir vairākus gadsimtus vecs. Pēc padomju varas gadiem, kad ārvalstu tūristiem Latvijas lauku rajonu apmeklējums bija praktiski neiespējams, Latvija šobrīd ir pilnīgi atvērta tūrismam.
Taču ir nesakārtota tūrisma infrastruktūra Latvijas lauku rajonos, salīdzinoši ar “vecajām” Eiropas valstīm ir sliktie sociālie un ekonomiskie apstākļi.
Uzsākot darbu izvirzīju hipotēzi: “Ja Aizkraukles rajonā attīstīsies infrastruktūra, tad attīstīsies tūrisms Aizkraukles rajonā” .
Lai radītu tūrisma infrastruktūru, sākotnēji nepieciešams pamatīgi izpētīt un novērtēt potenciālos tūrisma resursus un pastāvošo tūrisma tirgus situāciju Latvijā, lai konstatētu, vai tūrisms Latvijas lauku rajonos ir dzīvot un darboties spējīgs. Lauku rajonos tūrisms kā tautsaimniecības nozare, kā arī tā attīstība atstāta pašplūsmā, un tas ir nepietiekami, lai reģionālais tūrisms attīstītos kā atsevišķa industrija.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis bija apzināt un izvērtēt Aizkraukles rajonā esošos potenciālos tūrisma resursus, izanalizēt to pielietojumu tūrisma attīstības virzīšanai un novērtēt rajonā uz šo brīdi esošo tūrisma infrastruktūru, tādējādi radot pilnīgāku iespaidu par tūrisma vispārējām attīstības perspektīvām Aizkraukles rajonā. Tagadējā Aizkraukles rajona teritorija laika gaitā ir daudz zaudējusi – gan abu pasaules karu rezultātā, gan uzceļot Pļaviņu HES. Teritorija zaudēja daudz izziņas un dabas tūrisma resursus – slaveno Staburagu, Pērses ūdenskritumu, daudzus iecienītus pilskalnus, muižas un pilis. Fakts, ka tagadējā rajona teritorija agrāk bija elitāru un bagātu personu dzīves vieta, nav noliedzams, un tas ir viens no rajona apmeklēšanas balstiem. …
