Latvijas tūrisma attīstība

1. Tūrisma attīstība Latvijā

Latvijai ir plašs tūrisma resursu spektrs – ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidība, bagātas bioloģiskās un ģeofizikālās sistēmas, kuras lielākoties veidojušās civilizācijas neskartas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 90-to gadu sākumā tika likvidētas kolektīvās un valsts saimniecības. Bijušie zemes īpašnieki atguva padomju varas gados nacionalizētos īpašumus. Mazās saimniecības meklēja rentablas alternatīvas saimniekošanas iespējas lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, kas laukos tradicionāli ir bijuši galvenie nodarbošanās veidi. Lauku tūrisms kļuva par „glābiņu” un bieži vietējo iedzīvotāju redzējumā - vienīgo risinājumu dzīvei laukos.
Iesākumā uzņēmēji lielākoties piedāvāja apmesties brīvajās telpās mājās, kuras bija būvētas pašu vajadzībām, jo tūristu plūsma bija relatīvi neliela. Palielinoties tūristu skaitam, saimniecības arvien vairāk pārorientējās no tradicionālās lauksaimniecības uz viesu uzņemšanu, paplašinot telpas, ceļot atsevišķas mājiņas tūristiem, veidojot mazas viesnīcas un viesu mājas, iekārtojot un uzlabojot kempingu vietas. Tas veicināja arī intensīvāku dabas un vides resursu izmantošanu, atkritumu apjoma pieaugumu un ķimikāliju izmantošanu utt. – tātad ietekme uz vidi pastiprinājās.
Ja 90-to gadu sākumā vairākumā Eiropas valstu jau bija jādomā par masu tūrisma izraisīto seku likvidēšanu, tad Latvijas uzdevums bija pārdomāta līdzsvarota un ilgtspējīga lauku tūrisma attīstības veicināšana, laikus paredzot un novēršot postošo faktoru ietekmi. [3]
…