IEVADS
Pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā Latvijā notika straujas pārmaiņas politikā un ekonomikā, tajā skaitā arī transporta pārvadājuma jomā.
Latvijā pamazām tiek sakārtota uzņēmējdarbības vide, palielinās ārvalstu investoru ieguldījums, tiek dibināti dažādi kopuzņēmumi. Izglītotāki kļūst arī uzņēmumu vadītāji, sāk izmantot dažādas pirms tam Latvijā neizmantotas tehnoloģijas, kas palīdz strādāt efektīvāk.
Katram uzņēmumam, lai tas spētu ražot produkciju vai arī sniegt pakalpojumus, ir vajadzīgas izejvielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tās vienmēr būtu pietiekamā daudzumā, kvalitātē un uzņēmumam viegli pieejamas. Šobrīd ikviena uzņēmuma mērķis ir nodrošināt vajadzīgās preces īstā laikā un vietā izmantojot ekonomiski efektīvāko risinājumu ar minimālām izmaksām. Diemžēl, ne katrs spēj to realizēt dažādu faktoru dēļ. Efektīva preču transportēšanas politika ir transporta uzņēmuma izaugsmes un sekmju ķīla. Piedāvājot pakalpojumus gan ražotājiem, gan iedzīvotājiem, transports ir sociālās un ražošanas infrastruktūras nozīmīga sastāvdaļa un būtiska tautsaimniecības nozare, īpaši, ja valstij ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, kā tas ir Latvijai.
Transporta starptautiskie pārvadājumi, tranzīta plūsmas virzīšana cauri Latvijas teritorijai ir viena no valsts ekonomiskajām prioritātēm.
Ar kravu transportēšanas palīdzību tiek īstenota ražotāju un patērētāju savstarpējā mijiedarbība, kravu pārvadātāju izmaksas un muitas procedūras veido ievērojamu daļu no produkcijas beigu izmaksām. Katrs transporta veids raksturojas ar savām tehniski - ekonomiskajām īpatnībām un uz to pamata veidojas dažādu transporta veidu pielietošanas sistēma.
…