Latvijas tirdzniecības politikas protekcionisms. Izmaiņas, pārejot uz ES

Tirdzniecība ir viens no svarīgākajiem ekonomikas augšupejas rādītājiem un attīstoties starptautiskajai tirdzniecībai, nav jābūt ekonomistam, lai pamanītu dažādu valstu savstarpējo ekonomisko atkarību vienai no otras. Kā viens no šīs globālās atkarības stūrakmeņiem ir atvērtā ekonomika un starptautiskā darbu dalīšana. Mūsdienās katrai valstij pastāv iespējas nospraust savus attīstības mērķus un stratēģijas, maksimāli izvērtējot, ko tai ir visefektīvāk ražot un piedāvāt pasaules tirgū un darīt to, kas konkrētā valstī ir ekonomiski visizdevīgāk. Katrai valstij ir arī brīva izvēle kā pasargāt savu tirgu, vai arī atvērt to pilnībā. Mūsdienās visā pasaulē pastāv brīvā tirdzniecība, bet tomēr pastāv arī dažādi ierobežojumi, kā viens no līdzekļiem kā pasargāt savas valsts tirgu ir protekcionisms, kas arī tiks tuvāk aplūkots šī referāta gaitā, tiks apskatīts, kā tas darbojas Latvijā. Tā kā Latvija ir jau vairāk nekā gadu Eiropas Savienības dalībvalsts, tad tiks aplūkots arī ES tirgus, kas ir manījies Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.
Arī terminam „protekcionisms” kā jebkuram citam terminam ir vairākas definīcijas (skaidrojumi), jo katrs šo terminu izskaidro savādāk.
Lūk, dažas no šīm definīcijām:
1.„Protekcionisms – protectionism – importa tarifu, importa kvotu un citu netarifu barjeru izmantošana, lai ierobežotu importa ieplūšanu valstī. Tā ir pretēja “brīvās tirdzniecības” politikai.”1
2. „Protekcionisms - savas valsts ražotāju aizsardzība no lētāku ārzemju preču konkurences, izmantojot ievedmuitas. Protekcionisms tiek veikts uz savas valsts patērētāju rēķina, kam tiek ierobežota izvēles brīvība. Protekcionisms kavē valsts ekonomikas attīstību, samazina tās konkurētspēju un kavē integrāciju globālajā tirgū.”2
3.„Protekcionisms ir ārējās tirdzniecības politika, kas paredz izmantot brīvās tirdzniecības ierobežojumus ar mērķi aizsargāt vietējo tirdzniecību un ražošanu pret ārvalstu konkurenci.”…