Ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums
Latvijā veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību. Laika periodā no 1996. gada līdz 2003. gadam IKP Latvijā ir palielinājies vidēji gadā par 6,1%. Augstāki pieauguma tempi Eiropā šajā laika periodā ir bijuši tikai Īrijā.
Lai gan pasaules ekonomikas attīstība pēc 2000. gada ir palēninājusies, Latvijā turpinās strauja ekonomiskā izaugsme. IKP 2001. gadā pieauga par 8%, 2002. gadā – par 6,4%, bet 2003. gadā – par 7,5%. Arī 2004. gads ir sācies cerīgi: IKP 1. ceturksnī ir palielinājies par 8,8%. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2004. gadā IKP pieaugs par 7,5 procentiem.
Pēdējo gadu izaugsmes pamatā ir augsts iekšzemes pieprasījums (privātais patēriņš un investīcijas) un Latvijas uzņēmumu spēja paplašināt eksporta tirgu. IKP pieauguma nodrošināšanā nozīmīgākās nozares ir apstrādes rūpniecība un būvniecība, tirdzniecība, komercpakalpojumi un transports un sakari.
Pieaug eksporta apjoms ne tikai uz eiro zonas valstīm, bet arī uz pārējām ES valstīm un NVS valstīm. Tas liecina, ka vairākas rūpniecības nozares ir spējīgas konkurēt ārējos tirgos pat ne pārāk labvēlīgos konjunktūras apstākļos. Ražošanas modernizācija un rekonstrukcija, arī ES fondu līdzekļu izmantošana vairos nozares produktivitāti un konkurētspēju.
Pieaugums iepriekšējos gados bija vērojams arī lauksaimniecībā. Tomēr 2003. gadā lauksaimniecības ražošanas apjomi, galvenokārt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, nedaudz saruka. Strādājošo zemā produktivitāte un ārējā konkurence ir galvenie šķēršļi šīs nozares attīstībai.
Iekšzemes pieprasījuma pieaugums veicina pakalpojumu, jo īpaši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības (2002. gadā šī nozare pieauga par 12,7%, 2003. gadā – par 11,3%) attīstību. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un patēriņa kredītu izplatībai, ir paredzams arī turpmāks iekšzemes tirdzniecības (īpaši nepārtikas preču tirdzniecības) un arī citu tirgus pakalpojumu pieaugums, taču izaugsmes tempi būs zemāki nekā līdz šim, jo ir vērojama tirgus piesātināšanās. Lielas izaugsmes iespējas ir tūrisma nozarei, kura pēdējos gados attīstās ļoti strauji.
Galvenais Latvijas tirdzniecības partneris ir ES. Kopš neatkarības atgūšanas ārējās tirdzniecības apjomi ar ES valstīm pieaug, un šobrīd, ņemot vērā arī jaunās ES valstis, jau 80% no Latvijas eksporta un importa ir saistāmi ar ES. 2003. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā vislielākais īpatsvars bija Vācijai (16% no kopapjoma), Lietuvai (9%), Zviedrijai (8%), Krievijai (8%) un Lielbritānijai (7%).
…