Ievads
Katrā demokrātiskā valstī ir pieņemti dažādi likumi, kas nepieciešami, lai uzturētu valstī un iedzīvotāju starpā noteiktu kārtību un taisnīgi izšķirtu strīdus, nepieļaujot linča tiesu. Tādi likumi ir, piemēram, Civillikums, Krimināllikums un valsts konstitūcija – Satversme.
Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Latvijā tiesu spriest var tikai tiesa, kas pamatojoties uz pieņemtajiem likumiem attiecīgi šķir strīdus, dala mantu, piespriež sodu u.c.
Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 42 tiesās, kuras sadalītas trīs līmeņos – 35 rajonu (pilsētu) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa.
Bet to, vai likumi un normatīvie akti atbilst Satversmei, uzrauga Satversmes tiesa.
Lai tiesu darbs ritētu raitāk, likumā „Par tiesu varu” paredz, ka valstī pastāv tiesas, kas katra atbild par savu konkrētu nozari, tādas tiesas ir bāriņtiesa, pagasttiesa, šķīrējtiesa, īres tiesa un dzimtsarakstu nodaļa, šīs tiesas praktiski tiesu nespriež, un tās izveido pašvaldības.
Kopsavilkums
Latvijas Republikā tiesu vara pieder tiesām. Tiesa valsts vārdā likuma noteiktā kārtībā izskata likumpārkāpumus un izšķir strīdus starp iedzīvotājiem. Noziegumā kādu par vainīgu var atzīt tikai tiesa.
Tiesu sistēmai Latvijas Republikā ir trīs līmeņi:
1. Rajonu (pilsētu) tiesas,
2. Apgabaltiesas (Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Rīgā),
3. Augstākā tiesa.
…
