1. Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra.
Pēc 1160. gada vācu tirgotāji arvien biežāk iegriezās Daugavas ostās un tirgus vietās. Vispirms viņi tur sastapās un tirgojās ar lībiešiem, kas dzīvoja Daugavas lejas galā. Tāpēc vācieši šo zemi sāka saukt par Līvzemi, jeb Livoniju. Starp vācu tirgotājiem bija kāds mūks Meinards. Viņš iemācījās lībiešu valodu un nolēma tiem sludināt Kristus mācību. Lai piedabūtu lībiešus kristīties, Meinards tiem solīja visādus labumus. Viņš uzcēla Ikšķilē pirmo baznīcu un Brēmenes arhibīskaps iecēla Meinardu par pirmo lībiešu bīskapu Ikšķilē. Ar kristīšanu tomēr neveicās. Uz mūža beigām Meinards bija nolēmis piespiest lībiešus kristīties ar varu.
Pēc bīskapa Meinarda nāves ar krusta karotājiem Daugavā iebrauca jaunieceltais bīskaps Bertolds. No šī brīža sākās krusta kari, kas ilga simt gadus. Pēc otrā bīskapa Bertolda nāves, 1199. gadā Brēmenes arhibīskaps iecēla trešo – savu radinieku Albertu.
Bīskaps Alberts vēlējās nostiprināt savu stāvokli iekarotajā Livonijā. Krustneši parasti paliek Livonijā tikai vienu gadu. Izkāvušies un saņēmuši par to grēku piedošanu, tie dodas atpakaļ. Tāpēc bīskapam vienmēr jāvāc jauni karapulki. Pavisam Alberts brauc 14 reizes uz Vāciju šādos nolūkos. Lai tam būtu pie rokas pastāvīgs, apmācīts karaspēks. 1202. gadā tika nodibināta “Kristus bruņinieku brālība”.
Tiem, kas tajā iestājās, jāsolās cīnīties ar neticīgiem un jādzīvo paklausībā, šķīstībā un nabadzībā. Virs bruņām tie nes baltu mēteli, kam uzšūts krusts un zobens. Tāpēc šos Kristus bruņiniekus sāk saukt par zobenbrāļiem, viņu organizāciju – par Zobenbrāļu ordeni. Zobenbrāļa ordeņa juridiskais sākums ir 1206. gads. Vārds “ordenis” saistīts ar Kristus reliģiju, tas ir palīdzības sniegšana, tā arī bija ordeņa misija.
Zobenbrāļu ordeņa militārā misija - reliģijas nešana pagānu tautām ar uguni un zobenu. Lai kļūtu par brāli bruņinieku, vajadzēja zvērēt, ka dzimis likumīgā laulībā, neprecējies, nav nesamaksājamu parādu, ir fiziski vesels. Ordeņa locekļi bija: brāļi – bruņinieki;
brāļi – priesteri;
pusbrāļi – kalpotāji.
Bruņinieki valkāja baltu mēteli ar melnu krustu, pusbrāļi – pelēku. Privātīpašums Ordeņa brāļiem nedrīkstēja piederēt.
Zobenbrāļu ordenis bija kolektīvs vasalis, kurš atradās atkarībā no Rīgas arhibīskapa, Tērbatas un Sāmsalas bīskapiem. Šī atkarība veidojās saņemot zemes no dažādiem bīskapiem kā kolektīvu lēni. Galvenais Ordeņa lēņu kungs bija Rīgas arhibīskaps, jo jau bīskaps Alberts saņemdams Livoniju kā Vācijas ķeizara lēni, nodeva tālāk vienu trešdaļu zemju Ordenim. Ordeņa mestrs solījās vienmēr būt paklausīgs bīskapam. Pakāpeniski Ordenis kļuva militāri un politiski spēcīgāks un centās ne tikai būt neatkarīgs no bīskapiem, bet gribēja pašus bīskapus pakļaut savai virskundzībai.
…
