IEVADS
Latvija ir zeme ar ļoti neparastu vēsturi. Gadiem ejot, Latvijas zeme pārdzīvoja visdažādākās reformas. Latvijas tauta cieta no politiskās nestabilitātes un vienotības trūkuma – cilvēkiem bija jāpielāgojās jaunizdotajiem likumiem, kā arī jauna valdnieka uzskatiem par valsts funkcionēšanu.
Polietniskums vienmēr ir bijusi viena no Latvijas īpatnībām. Laika posmu no 16. gadsimta vidus līdz 17. gadsimta sākumam var raksturot kā polietniskuma izplatīšanas sākumposmu Latvijas teritorijā. Kāpēc? Sabrūkot Livonijas konfederācijai, sākas cīņa par tās zemēm, un jau pēc Polijas – Zviedrijas kara Latvijas teritorija bija sadalīta starp Dāniju, Poliju un Zviedriju . Taču, sākot ar Vidzemes pievienošanu Krievijai 1721. gadā , ar jauno tiesību ieviešanu, latviešu tauta sāka arvien vairāk iepazīt krievu zemes tradīcijas. Tas liecina par to, ka sabiedrību ietekmēja citu valstu kultūra.
Pētnieciskajā referātā uzmanība tiek pievērsta Latvijas teritorijas iekļaušanai Krievijas impērijas sastāvā. Šīs posms ir īpaši svarīgs Latvijas valsts un tiesību izpētei, tāpēc ka tas deva impulsu Latvijas zemju vienotībai, kā arī būtiski ietekmēja tiesību jomu un polietniskuma attīstīšanos Latvijas teritorijā.
Darba aktuālitāti nosaka tas, ka pārliecinātība par tiesiskumu un nepieciešamība pēc tiesību noteikšanas vienmēr ir bijusi viena no svarīgākajām sabiedrības dzīves sastāvdaļām. Nostiprinājoties Krievijas kundzībai, iepriekšējās tiesību normas tika mainītas. Mūsdienu juristam ir brīvi jāorientējās tiesību normu tāpšanas procesos, kā arī jāpārzin dažādu likumu izveidošanas cēloņus un sekas.
Pētījuma mērķis: Noteikt, kādas izmaiņas notika politiskajā kartē un tiesību jomā līdz ar Latvijas teritoriju iekļaušanu Krievijas impērijas sastāvā.
…