Secinājumi
1. 1700 – 1721.gadam Ziemeļu kara rezultātā Vidzemē nonāk Krievijas pakļautībā.
2. 1721.gadā Vidzeme – Vidzemes guberņa.
3. Ziemeļu kara laikā Vidzemes un Igaunijas muižniecībai atļāva saglabāt senas privilēģijas, šo privilēģiju pamatā bija Sigismunda II Augusta privilēģija, kura, iespējams, bija viltojums.
4. Ziemeļu karā vissmagāk cieta Vidzeme un Igaunija, jo Pēteris I pēc sakāves pie Narvas nosūtīja lielu karaspēku grāfa Šeremeteva vadībā sirojumos Livonijas teritorijā.
5. Krievijas valdība atļāva muižas iegūt īpašumā tikai dižciltīgiem muižniekiem, un muižniecības bija atbrīvotas no nodokļiem un karaklausībām, ka arī no valsts pienākumiem.
6. 1747.gadā Vidzemes muižniecība izveidoja savu matrikulu – dižciltīgo muižniecības sarakstu ( 172 dzimtas).
7. Lai bēglis kļūtu brīvs, pilsētā viņam bija jānodzīvo 10 gadi.
8. Faktiski 1710.gadā Vidzemi pakļāva Krievijai, bet likumīgi 1721.gadā.
9. Nākamā Latvijas teritorijas daļa, kas nonāca Krievijas impērijas sastāvā pēc Vidzemes pakļaušanas, bija Latgale.
10. Polijas dalīšanas rezultātā padziļinājās Latgales nošķirtība no pārējās latviešu apdzīvotās teritorijas.
11. 1795.gadā Kurzemes hercogisti pievieno Krievijas impērijai.
12. Latvijas liktenī šis periods ir ļoti nozīmīgs, jo notika vairākas būtiskās izmaiņas, kas tālāk ietekmēja politikas, tautsaimniecības, tiesību, kultūras attīstību.
13. Zviedru kundzību nomainīja krievu kundzība. Karš bija skāris visu Latvijas teritoriju – zviedru Vidzemi, Inflantiju (Latgali) un Kurzemes hercogisti.
14. Daudzi iedzīvotāji bija gājuši bojā mēra epidēmijā un aizvesti gūstā uz Krieviju.
15. Saskaņā ar kapitulācijas noteikumiem vācu muižnieki nodrošināja savas tiesības gan politiskajā, gan saimnieciskajā dzīvē.
…