Tiesu iestāžu darbvedībā tagad bija jālieto nevis vācu, bet krievu valoda, kaut gan jaunais kriminālprocesa likums tika prasmīgi pieskaņots Baltijas novada īpatnībām” .
Atgriežoties pie sarunas par speciāli Baltijas guberņām izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāmin:
• cara likumdošanas akti (labvēlības raksti, cara ukazi, ziņojumi, reglamenti u.c.);
• centrālo impērijas iestāžu normatīvie akti (Krievijas senāta ukazi u.c.);
• guberņas pārvaldes iestāžu normatīvie akti (ģenerālgubernatora priekšlikumi u.c.);
• muižniecības un birģeru kārtas varas iestāžu lēmumi, kas tika pieņemti landtāgos; arī ģildes veidoja tālāk savus iekšējos noteikumus – šragas;
• Baltijas tiesu prakse (muižnieku un birģeru tiesas sekoja nevis Krievijas tiesu, bet gan ķeizariskas Vācijas tiesu prakses paraugiem, ko atzina arī Krievijas vara);
• tiesību zinātne, jeb juridiskā doktrīna (kas attīstījās galvenokārt Vācijas tiesisko uzskatu un juridisko koncepciju ietekmē).
Baltijas vietējie likumi tika apkopoti un izdoti trijās daļās. Tie bija vācu muižniecības un pilsētu birģeru gadsimtos iegūto tiesību un privilēģiju apkopojums un kodificējums, lai saglabātu tās arī pēc Baltijas novada pievienošanas Krievijas impērijai. Baltijas vietējo likumu kopojuma 1. un 2. daļas stājās spēkā 1845.gadā līdz ar cara īpaši izdoto ukazu. 3.daļa stājās spēkā 1865.gadā. Visas daļas tika rakstītas vācu valodā un vienlaikus tulkojamas krievu valodā. Cars apstiprināja krievu valodas variantu, un ja starp diviem likumu kopojuma variantiem atklājās nesaskaņas, tad priekšroku deva krievu variantam. Tulkojuma ne latviešu, ne igauņu valodā nebija.
Tas, savukārt demonstrē par zināmu iecietību, ar kuru Krievijas impērijas centrālā vara attiecās pret Baltijas guberņu vēsturi un tradīcijām, tai skaitā tiesību jomā. Protams, mēs redzam, ka pārsvars un lielāks svarīgums Baltijas guberņās bija impērijas tiesībām un likumdošanas aktiem, taču vietējiem turīgajiem iedzīvotājiem tika dota kaut neliela brīvība šai ziņā un atzītas tiesvedības un pašpārvaldes tradīcijas. Tikmēr jauninājumi tiesu sistēmā un tiesvedībā, ko atnesa krievi, bija progresīvi un lietderīgi. Jau pieminētais Krievijas Nolikums par kriminālsodiem un labošanas sodiem, piemēram, atcēla bargos un nežēlīgos viduslaiku sodus, bet noziegumus dalīja atsevišķās stadijās un arī atkarībā no tā paredzēja dažāda atbildību par to izdarīšanu.
…
