Secinājumi
17.-18. gadsimtā Latgale joprojām bija agrārs un mazapdzīvots novads. Vairākums iedzīvotāju piederēja zemnieku kār¬tai. Liela ietekme Latgales saimniecībā bija muižām, baznīcām un klosteriem. Salīdzinot ar Kurzemi un Vidzemi, saimniecī¬bas attīstības līmenis Latgalē bija stipri atpalicis.
18. gadsimts ir ļoti nozīmīgs Latvijas tiesību vēsturē, tagadējā Latvijas teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā (Vidzeme 1721. gadā, Latgale 1772. gadā un Kurzeme 1795. gadā).
1700 – 1721. gada Ziemeļu karā, kurš notika starp Krieviju un Zviedriju, Krievijas mērķis bija iegūt teritorijas pie Baltijas jūras un kā rezultātā Vidzeme nonāca Krievijas pakļautībā. Iekarotajā teritorijā Pēteris I izveidoja Vidzemes guberņu, kurā ietilpa arī daļa no Igaunijas. Nākamā Latvijas teritorijas daļa, kas nonāca Krievijas impērijas sastāvā pēc Vidzemes pakļaušanas, bija Latgale.
Latgali Krievija ieguva 18 gadsimta vidū, Polijas dalīšanas laikā, kura notika 1772. gadā. Polija bija iekšēji nestabila un novājināta. 1793. gadā sekoja otrā dalīšana, bet 1795. gadā trešā dalīšana, kura rezultātā Polija pārstāja eksistēt. 1796. gadā Latgali pievienoja Vitebskas guberņai.
Kurzemes hercogs atteicās no hercoga tiesībām un lūdza Katrīnu II ņemt savā aizsardzībā Kurzemes muižniekus, kā rezultātā attiecības ar Poliju bija izbeigtas un bija noformēta oficiālā iekļaušanās Krievijas impērijā. Kurzemes hercogs Pēteris saņēma kompensāciju, 2 miljoni rubļu lielu naudas summu un ikgadēju pensiju 69 000 dālderu apmērā. Kurzemes hercogiste Krievijai pievienojās 1795. gadā.
…