Latvijas tautsaimniecības nozares analīze. Kinoteātri

2. 3. Citi faktori.
• Darbinieki – katra sabiedriskā sektora uzņēmuma tēlu veido galvenokārt darbinieki, šajā gadījuma – kinoteātra apkalpojošais un tehniskais personāls. Aplūkošu datus par visu plašo mākslas, izklaides un atpūtas nozari kopumā, nosacīti attiecinot šos datus arī uz kinoteātriem. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010. gada trešajā ceturksnī bija nodarbināti 12 785 cilvēki, bet brīvo darba vietu skaits šajā pašā laikā bija tikai 8. [2.] Tas parāda, ka šajā nozarē, līdz ar to arī kinoteātros, cilvēki vēlas strādāt un brīvu darba vietu ir ļoti maz vai arī tādu nav vispār. Iemesls varētu būt patīkama darba vide un interesants darbs, jo algas šajā sektorā strādājošajiem ir zem kopējās vidējo algu robežas. Precīzāk – 2010. gada trešajā ceturksnī vidējā alga Latvijā bija Ls 440, bet mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādājošajiem – Ls 371.
• Tehniskais nodrošinājums
• Darbības izmaksas – komunālie maksājumi, darba algas un citi izdevumi ietekmē arī kino biļešu cenas, līdz ar to, pieaugot izmaksām, palielinās biļešu cenas un samazinās pakalpojuma pieprasītais apjoms.
• Akcijas, reklāma – daļā kinoteātru ir dažādas atlaides vai akcijas attiecībā uz apmeklētāju skaitu grupā, seansa laiku, ģimenes apmeklējumiem, u.c.
…