Pētot izmantotos literatūras avotus, darba autore secina, ka Latvijā vairākus gadus bija vērojama vērienīga, Eiropas Savienībā straujākā izaugsme – laika periodā no 2005.-2007.gadam, un līdz ar to IKP ik gadu vidēji pieauga par 11%. Diemžēl, sākot ar 2007.gadu, šie izaugsmes tempi sāka mazināties un, sākot ar 2008.gada otro ceturksni, pat kļuva negatīvi. Tas ir pamatojums ar pasaules finanšu krīzes iestāšanos. Izpētot esošo ekonomisko situāciju pasaulē, joprojām Latvijā tiek prognozēti negatīvi izaugsmes tempi arī turpmāk.
Var teikt arī, ka finanšu krīzes ietekmes dziļumu pastiprina Latvijas ārējā sektora izteiktā nesabalansētība, kas izveidojās iepriekšējos straujās izaugsmes gados. Būtiskais privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas notika straujākos tempos nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, balstījās lielā mērā uz nozīmīgu ārējā kapitāla ieplūdi. No tā izriet, ka tieši tas arī noteica maksājumu bilances liela tekošā konta deficīta izveidošanos.…