Būvniecība Latvijā
Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Būvniecības nozīmi nosaka tās ievērojamais īpatsvars nacionālā kopprodukta veidošanā. Būvniecība ir relatīvi darbietilpīgs process un valsts mērogā tā piesaista apmēram pusi no visiem kapitālieguldījumiem. Būvniecība ir saistīta ar jebkuru tautsaimniecības nozari, jo rada tām bāzi ēku un būvju veidā. Tāpēc katrai valstij ir vitāli svarīgi attīstīt savu dzīvotspējīgu būvniecību un būvindustriju (būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanu). Kopumā būvniecība raksturo ikvienas valsts ekkonomisko attīstību un kultūru.
Būvniecības nozare ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību. Lai analizētu tās struktūru un attīstības tendences, notiekošais būvniecības nozarē jāpēta uz valstī notiekošo ekonomisko procesu vispārējā fona.
Būvniecības produkts – būves dalās ēkās (dzīvojamās, publiskās, ražošanas ) un inženierbūvēs ( ceļi, tilti, tuneļi, hidrotehniskās u. tml. ).
Būvniecības nozare visjūtīgāk reaģē uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Ekonomiskās krīzes apstākļos būvniecības produkcija samazinās visstraujāk. Latvijā no 1990.-1993. gadam iekšzemes kopprodukts samazinājās 2 reizes, bet būvniecības izlaide – gandrīz 8 reizes. Ar 1994. gadu sākās būvniecūbas pieaugums.
Radikālas izmaiņas ekonomikā ietekmējušas arī darbības specifiku būvniecībā: salīdzinot ar 1990. gadu, visvairāk palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars, kā arī jaunu individuālo dzīvojamo māju būvniecība. Kopš 1995. gada piaug inženierbūvju celtniecības apjomi (komunikācijas, ostas, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli ).
Būvniecības nozarē darbojas uzņēmumi, kas ir dažādi pēc lieluma (strādājošo skaita ziņā), pēc specializācijas, pēc būvdarbu apjoma u.tml. Būvniecības nozarē privatizācija praktiski ir beigusies un valsts vai pašvaldības uzņēmumu īpatsvars ir palicis niecīgs. Lielāko daļu Latvijas būvuzņēmumu veido privāti uzņēmumi ar nelielu strādājošo skaitu.
Būvniecības nozarē strādā 6% no valstī nodarbinātajiem. Būvniecība ir nozare ar raksturīgu lielu zemas kvalifikācijas strādājošo īpatsvaru. Atsevišķu darbu daļu veic tā saucamie „līgumstrādnieki”, kas nav uzņēmuma štata darbinieki un tāpēc oficiālajā statistikā naparādās.
Pašreiz Latvijā 74% no visiem būvuzņēmumiem ir uzņēmumi ar strādājošo skaitu līdz 19, un tam ir tendence piaugt, līdzīgi kā tas ir atsevišķās Eiropas valstīs. Uzņēmumu (ar 50-199 strādniekiem) skaits Latvijā samazinās un arī strādājošo skaits tajos samazinās, bet lielāko un mazāko uzņēmumu skaits palielinās.
…