Viens no galvenajiem Latvijas ekonomiskās politikas mērķiem ir ilgtermiņa stabilitāte. Veiksmīga tā īstenošana ir veicinājusi uzticēšanos Latvijas tautsaimniecībai gan iekšzemē, gan ārvalstīs.
Pēc neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā Latvijā tika sāktas tirgus ekonomikas reformas, veicot cenu liberalizāciju, valsts īpašuma privatizāciju un stingru finanšu kontroli, kā arī nodibinot liberālu tirdzniecības režīmu un pilnveidojot maksājumu sistēmu. Jau pašā reformu procesa sākumā 1993. gadā Latvijā tika pieņemts vēsturisks un turpmākajai tautsaimniecības attīstībai nozīmīgs lēmums - ieviest nacionālo valūtu - latu. Īsā laika posmā tiešie monetārās politikas instrumenti tika aizvietoti ar tirgus ekonomikai atbilstošām svirām. Banku pakalpojumi Latvijā tika pilnībā liberalizēti, izveidojot divpakāpju banku sistēmu un atdalot komercbanku funkcijas no centrālās bankas funkcijām.
Jau kopš finanšu sistēmas veidošanās pirmsākumiem Latvijā tika īstenota liberāla ārvalstu valūtas maiņas politika bez kapitāla plūsmu ierobežojumiem. 1994. gadā, lai ierobežotu lata svārstības pret ārvalstu valūtām, Latvijas Banka latu piesaistīja SDR valūtu grozam. Brīva kapitāla plūsma veicināja valūtas tirgus strauju attīstību, un tas kļuva un joprojām ir attīstītākais un likvīdākais Latvijas finanšu tirgus sektors.
Atjaunotā lata ieviešanai ir sava priekšvēsture, kas sākās līdz ar faktisko Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu 1991. gadā. Šajā laikā Latvijā bija vērojams straujš cenu kāpums, ko izraisīja cenu liberalizācija kāpjoša naudas piedāvājuma apstākļos. …