Referāts
Humanitārās zinātnes
Politika
Latvijas Tautas padomes un Pagaidu valdības darbība (1919...Ievads
Izvēloties studija darba tematu par Latvijas Tautas padomes un Pagaidu valdības darbību (1919.-1920) biju ļoti ieinteresēts, centos noskaidrot man neskaidros jautājumus, kā arī izprast literatūras avotus par manu izvēlēto tematu.
Darba rakstīšanu vieglāku padara tas, ka ir visai plašs literatūras klāsts, no kura smelties vajadzīgo informāciju. Protams, kā jau vienmēr ir arī kādas grūtības. Šajā gadījumā tās saistītas ar viedokļu atšķirību dažādos literatūras avotos.
Mans darba mērķis bija, rūpīgi izanalizēt šīs tēmas galvenos jautājumus, izanalizēt Latvijas Tautas padomes un Pagaidu valdības darbību 1919.-1920. gadam, kā arī iegūt informāciju par tā laika likumdošanas darbību.
Studiju darba uzdevumi:
1) Izzināt Latvijas Tautas padomes un Pagaidu valdības nozīmi Latvijas vēsturē;
2) Izzināt ar ko nodarbojās Latvijas Tautas padome un Pagaidu valdība;
3) Izzināt 1919. – 1920. gada likumdošanas darbību;
Apkopot darba izstrādes gaitā iegūtās atziņas
Rakstot, studiju darbu par šādu tematu būtiskākās idejas centos izskaidrot un lasītājam sniegt uzskatāmu un saprotamu informāciju, liekot akcentu īpaši uz Latvijas Tautas padomes un Pagaidu valdības darbības izskaidrošanu, par ko tad arī manā darba turpinājumā!
Latvijas Tautas padomes nodibināšana.
Tautas Padomes dibināšana notika Rīgā 1918. g. 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu Amatnieku Biedrības Krājaizdevu klases telpās. Tautas Padomes (turpmāk: TP) dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks, bet protokolēja Erasts Bite un Atis Ķēniņš. Sēdē piedalījās 8 latviešu politisko partiju un Staņislavs Kambala kā Latgales Zemes padomes loceklis.
Sociāldemokrāti neizmantoja visu savu mandāta skaitu. Tautas Padome bija vienojusies par šādu partiju samērā: no Zemnieku savienības 10, Demokrātiskās partijas 13, no Sociāldemokrātu strādnieku partijas 10, Demokrātiskās partijas 5, Radikāldemokrātiskās partijas 5, Revolucionāro sociālistu partijas 3, Nacionāldemokrātiskās partijas 2, Republikāņu partijas 1 un Neatkarības partijas 1. Tas bija paviršs spēku samēra novērtējums, kā dibināti aizrāda Marģers Skujenieks. Arī vēlāk Tautas Padome sastāva papildinājumi paturēja vērā tikai aptuvenu spēku samēru, kas attiecībā uz mazākuma tautību koeficentu bija aplēšams vismaz statistiski. Vēlēšanas īsā laika un okupācijas režīma dēļ nebija iespējams izdarīt. Tādēļ visu vienošanās ceļā. Saprašanās bija notikusiarī par to, ka neapcietinās Fr. Veinbergu Tautas partiju un LSD lielniecisko partiju.
…
Latvijas Tautas padomes nodibināšana. Tautas Padomes dibināšana notika Rīgā 1918. g. 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu Amatnieku Biedrības Krājaizdevu klases telpās. Tautas Padomes (turpmāk: TP) dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks, bet protokolēja Erasts Bite un Atis Ķēniņš. Sēdē piedalījās 8 latviešu politisko partiju un Staņislavs Kambala kā Latgales Zemes padomes loceklis. Tautas padomes dibināšanas sēdes protokols (1918. gada 17. novembrī, Rīgā). Sēdi atklāj plkst.8 vakarā un vada priekšsēdētāja biedris Marģers Skujenieks. Protokolē E.Bite un A.Ķeniņš. Sēdē piedalās kā delegāti ar mandātiem: 1) no Latviešu Zemnieku Savienības: Kārlis Ulmanis, Dr.Miķelis Valters, Jānis Ampermanis, Jānis Vārsbergs, Vilis Gulbis, Ernests Bauers, Arturs Šērs, Nikolajs Svemps, Kārlis Vanags, Jānis Bērziņš, Otto Nonācs, Edmunds Freivalds un Pēteris Murits. 2) No Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku Partijas: Dr.Fricis Menders, Jūliuss Celms, Dr.Pauls Kalniņš, Andrejs Petrevics un Marģers Skujenieks. 3) No Latvijas Demokrātiskās Partijas: Erasts Bite, Dāvids Golts, Miķelis Bruže, Augusts Raņķis un Jānis Bergsons. 4) No Radikāldemokrātiskās Partijas: Jānis Zālītis, Gustavs Zemgals, Kārlis Kasparsons un Rūdolfs Bēnuss. 5) No Latvijas Revolucionāro Sociālistu Partijas: Eduards Traubergs, Emīls Skubiķis un Kārlis Albertiņš. 6) No Nacionāldemokrātu Partijas: Jānis Akuraters un Atis Ķeniņš. 7) No Republikāņu Partijas: Eduards Strautnieks. 8) No Latvijas Neatkarības Partijas: Spricis Paegle. 9) No Latgales Zemes Padomes: Staņislavs Kambala. Latvijas pirmā pagaidu valdība. Latvijai bijušas trīs pagaidu valdības: pirmā no 1918. g. 18. novembra līdz 1919.g.13.jūlija, otrā no 1919. g. 14. jūlija līdz tā paša gada 8. decembrim un trešā no 1919. g. 9. decembra līdz 1920. g. 11. jūnijam. Šo pagaidu valdība izbeidzās ar Satversmes Sapulces sanākšanu un ar tās amatā apstiprināto valdību. Pagaidu valdības atrada sev leģitimāciju Tautas Padomes kā sākotnējās suverēnās varas nesējas apstiprinājumā. Visu trīs pagaidu valdību ministru prezidents bija Kārlis Ulmanis. Pirmās pagaidu valdības galīgais sastāvs bija šāds: Ministru prezidents – Kārlis Ulmanis, ārlietu ministrs – Zigfrīds A. Meierovics, iekšlietu ministrs – Dr. Miķelis Valters, izglītības ministrs – Dr. Kārlis Kasparsons, finanšu ministrs – Kārlis Puriņš, tieslietu ministrs – Pēteris Juraševskis, satiksmes un darba ministrs – Teodors Hermanovskis, zemkopības ministrs – Jānis Goldmanis, apgādes ministrs – Jānis Blumbergs, tirdzniecības un rūpniecības ministrs – Spricis Paegle, apsardzības ministrs – Jānis Zālītis, valsts kontrolieris Eduards fon Rozenbergs. Pagaidu valdību apzīmēja arī par Ministru kabinetu. Tā noorganizēšana prasīja vismaz vienas nedēļas laiku. Par valdības sēdēm, kas notikušas šinī laikā, nav rakstīti protokoli, un tas neļauj eksakti uzzināt lēmumus un stāvokļa vērtējumus. Pirmā oficiālā sēde, kuras gaita protokolēta, notikusi tikai 26. novembrī. Tas viss labi izskaidro smagās grūtības, kādās pagaidu valdība atradās sākumā....
- Latvijas Tautas padomes un Pagaidu valdības darbība (1919.-1920.)
- Politisko kustību un partiju veidošanās un darbība Latvijā pirms Pirmā pasaules kara
-
Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES
Referāts8 Politika, Socioloģija, Starptautiskās organizācijas
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Politisko kustību un partiju veidošanās un darbība Latvijā pirms Pirmā pasaules kara
Referāts augstskolai8
-
Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES
Referāts augstskolai8
-
Autoritārās iekārtas raksturīgākās izpausmes Latvijas Republikā (1934.-1940.)
Referāts augstskolai13
-
Latvijas armijas tehniskais nodrošinājums
Referāts augstskolai24
-
Cilvēks un politika. Sieviete Latvijas politikā
Referāts augstskolai17