Tautas atmoda apzīmē sabiedriskās apziņas aktivizēšanās procesus un tautas akcijas, kas sākotnēji balstījās uz cilvēktiesību un brīvību aizstāvēšanas ideju, bet pēc tam pārauga nācijas brīvības idejā un noveda pie valstiskās neatkarības atjaunošanas.1
“1989.gada maijā iezīmējās pavērsiens nacionālo spēku nostājā par Latvijas tālāko ceļu uz neatkarību. Tolaik iezīmīgākās un plašākās sabiedriskās organizācijas – Latvijas Tautas frontes Domes valde 31.maijā visai pēkšņi nāca klajā ar publisku aicinājumu apspriest jautājumu par LFT atbalstu Latvijas neatkarības idejai ārpus PSRS sastāva.”2 Šī ideja radās galvenokārt tāpēc, ka PSRS vadītāju vārdi atšķīrās no darbiem: tiesiskās valsts veidošanās tika kavēta, un Latvija nespēja iegūt reālu suverenitāti PSRS sastāvā. Latvijas Tautas frontes 2.kongresā 1989.gada 7.-8.oktobrī pieņēma jaunu programmu, kurā jau bija noteikts ceļš uz pilnīgu Latvijas neatkarību.3” Tautas Fronte nelokāmi iestājās par neatkarīgu, demokrātisku un parlamentāru Latviju. Lai gan bija izveidota daudzpartiju sistēma, tā starp visiem demokrātiskajiem reformu spēkiem bija pāri stāvoša galvena organizācija. Tās mērķis bija Latvijas pašnoteikšanās un demokratizācijas sasniegšana.4
Kopš 1989.gada vasaras tika veidotas pilsoņu komitejas un organizēta LR pilsoņu reģistrācija, atzīstot tikai tās personas, kuras līdz 1940.gada 17.jūnijam bija LR pilsoņi, kā arī to pēcnācēji. Tas bija solis uz LR neatkarības atgūšanu, izmantojot tās likumīgo pilsoņu pārstāvniecības formas – pilsoņu kongresu un pilsoņu komitejas.5Tomēr LFT uzskatīja, ka neatkarību var atjaunot tikai demokrātiskajā ceļā.…